Līdz ar neskaidrību par globālās ekonomikas nākotnes perspektīvām un tai sekojošu investoru pirkšanas aktivitāšu atslābumu pasaules preču biržās patērētājiem draudzīgas cenu izmaiņas esam piedzīvojuši arī Latvijā.
Lai arī tradicionāli novembris Latvijā iezīmējas ar cenu pieaugumu, šogad viss attīstījies pēc citādāka scenārija, proti, dzīves dārdzība nav augusi un palikusi oktobra līmenī.
Laika posmā no 1998. gada patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājušās tikai 2008. un 2009. gadā, kas skaidrojams ar ekonomisko krīzi un to tradicionāli pavadošo deflāciju.
Pašreizējo cenu stagnāciju gan nevajag uztvert kā ekonomikas bremzēšanos, bet gan objektīvu cenu koriģēšanos pēc straujā kāpuma gada pirmajā pusē un atsevišķu Rietumeiropas apsteidzošo ekonomikas rādītāju liecināšanu par atkārtotas ekonomiskās recesijas tuvošanos. Šīs tendences veicinājušas arī gada inflācijas samazināšanos.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada inflācija novembrī sarukusi līdz 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, tādējādi aizvien vairāk attaisnojot banku ekonomistu pavasarī liktās cerības uz to, ka patēriņa cenu indeksa izmaiņu līkne uzņems lejupejošu tendenci.
