No 34 lidmašīnām uz 24, no 35 miljonu latu zaudējumiem uz 60 miljoniem. Tādi ir galvenie skaitļi, kas pēc valdības slēgtās sēdes izskanēja attiecībā uz airBaltic tuvākā laika stratēģiju.
Lai arī detalizētu lidkompānijas biznesa stratēģiju airBaltic jaunais boss Martins Gauss sola tikai uz februāri, turklāt daļa šīs informācijas ir plašākai publikai slepena, lai nedotu pārāk lielas priekšrocības airBaltic konkurentiem, tomēr jau šī gada nogalē airBaltic vadībai vismaz īso stratēģijas variantu nācās darīt zināmu, lai valdība varētu pieņemt lēmumu par papildu finanšu ieguldījumiem lidsabiedrībā.
Valdība pieņēmusi lēmumu, palielināt airBaltic pamatkapitālu par 57,6 miljoniem latu, kur ir jau līdzšinējie valdības ieguldītie 16 miljoni latu, gan papildus piešķiramie 41,6 miljoni latu. Ja airBaltic bijušais privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pildīs 3. oktobra vienošanos un ieguldīs arī no savas puses naudu airBaltic, tad varēs atgūt airBaltic akcijas. Ja BAS naudu neieguldīs, kā to iepriekš paredzēja valdības pārstāvji, tad Valsts kase piešķirs airBaltic vēl 25,4 miljonu latu lielu aizdevumu un lidkompānijai tiks meklēts jauns stratēģiskais investors.
