Ministru kabinets šonedēļ atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kuros galvenokārt tiek runāts par dubultpilsonības piešķiršanu, ļaujot cilvēkam vienlaikus būt gan Latvijas, gan kādas citas ES vai NATO valsts pilsonim.
Taču vienlaikus likumprojektā tiek mainīti panti, kas paredz, ka par Latvijas pilsoņiem uzskatāmi pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušie bērni, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, kuru vecāki ir Latvijā pastāvīgi dzīvojoši nepilsoņi vai bezvalstnieki un kuri pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas nav ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem.
TM parlamentārais sekretārs Juris Bordāns paskaidroja, ka pēc būtības valdības koncepcija nemainot pašreizējo kārtību, kā nepilsoņu bērni saņem pilsonību. Valdība esot tikai citādi formulējusi pantu par to, ka nepilsoņu bērniem ir tiesības uz pilsonību. Prasība vēlmi saņemt pilsonību pirms tam apstiprināt ar iesniegumu paliekot spēkā.
Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pilsonības automātisku dalīšanu uzskata pa nepieņemamu. Pretējās domās ir Zatlera Reformu partijas (ZRP) virzītie ministri, kuri uzskata, ka Latvijai ikviens bērns ir vajadzīgs un dārgs un pilsonības iegūšanu nevajadzētu sarežģīt ar lieku birokrātiju.
