Kompetences centra statuss šogad augustā tika piešķirts sešām profesionālās izglītības iestādēm, kas atbilda vajadzīgajiem kritērijiem – audzēkņu vidējam vērtējumam kvalifikācijas eksāmenos jābūt ne zemākam par 6, skolai jāīsteno sadarbība ar atbilstošu darba devēju organizāciju vai to apvienību, minimālais audzēkņu skaits Rīgā drīkstēja būt mazāk par 700, citviet – 500.
Tāpat tika noteikts, ka iestādē jābūt vismaz 10 akreditētām profesionālās izglītības programmām. Turpmāk šiem centriem būs jābūt kā valsts profesionālās izglītības priekšgājējiem, «jābūt jaunāko tehnoloģiju apguves vietai gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, kā arī nākotnē paredzēts pildīt eksaminācijas centru funkcijas, tai skaitā neformālā ceļā iegūtas izglītības atzīšanai», skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone-Klasiņa.
Tomēr, kā atklājies pirms nepilna mēneša, kompetences centru modernizācija neveicas tik raiti. Profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un mācību aprīkojuma modernizācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem bija paredzēti 65 miljoni latu, taču līdz šim brīdim apgūti tikai 18% finansējuma. IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals uzskata, ka pie vainas ir virkne mākslīgu ierobežojumu, kas neļauj pilnībā īstenot profesionālas izglītības reformu.
