Latvijā šogad patvērumu lūgušas trīs ģimenes no Afganistānas. Šī valsts nav galvenā, no kuras ienāk bēgļi, galvenokārt Latvijā patvērumu lūdz Gruzijas ģimenes.
Vairākos Afganistānas reģionos situāciju joprojām kontrolē tālibu režīms, daudzas sievietes ar bērniem ir pakļautas dzīvei uz ielas un nabadzībai.
Latvijā diemžēl ir kapitulējušas visas apņemšanās par bēgļu integrāciju sabiedrībā un nav ne sistēmas, ne reālas atbalsta programmas. To laikrakstam atzīst vairāki eksperti.
Ir atsevišķi pozitīvi piemēri par bēgļiem no Baltkrievijas, tas izskaidrojams ar krievu valodas zināšanām un līdzīgiem dzīves paradumiem kā Latvijas iedzīvotājiem.
Bēgļu jautājums gadu garumā nav risināts jeb precīzāk – mētāts no vienas iestādes pie citas. Kādreiz bija īpašu uzdevumu sekretariāts, to likvidēja. Bēgļu integrācijas funkcijas pārņēma Bērnu ministrija, to likvidēja. Par daļu jautājumu atbildību uzņēmās Tieslietu ministrija, kur īsu brīdi darbojās Bēgļu informācijas punkts, kas likvidēts, jo nauda bija ieplānota, kamēr palīdz Eiropa. Tagad par šiem jautājumiem atbild Kultūras ministrija, kā arī savas kompetences ietvaros (iesniegumu pieņemšana, izskatīšana, statusa noteikšana) – Iekšlietu ministrija un PMLP.