Otrās kārtas debates ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu kandidātiem ekspertu vērtējumā atklājušās vairākas nepilnības, kas galvenokārt saistītas ar dalībnieku atlases kritēriju neesamību. Konkrētu kritēriju trūkums novedis pie tā, ka padomē var nonākt cilvēki, kuriem ir koalīcijas simpātijas un specifiskas zināšanas par mediju nozari, taču plašāka priekšstata par NEPLP darbību nav.
«Manuprāt, Saeima izsludinājusi nepareizu konkursu. Riskējot, ka kāds no 17 cilvēkiem to ņems personiski, varu teikt, ka konkursam bija jāsaucas Meklējam marasmātiķus. Liela alga. Izpratne par jomu, kurā būs jāstrādā, nav nepieciešama. Tas, kas te notiek, ir cirks,» vērtē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības valdes loceklis Juris Millers.
Viņš norāda, ka pretendenti runā par sabiedriskiem medijiem, sabiedrisko televīziju un aizmirst komerctelevīzijas. Savukārt, runājot par elektroniskajiem medijiem, tiek uzskatīts, ka šajā kategorijā ietilpst tikai televīzija, un radio tur neeksistē, pukojas J. Millers.
«Ir lielas un karstas apņemšanās, taču ceru, ka tās nenoslīks birokrātijas jūrā vai zem politiskā spiediena. Klausoties kandidātu viedokli, tas viss šķiet juceklīgi,» saka Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts.
