Dzirkstele.lv
Otrdien Eiropas Parlamenta deputāti ar 562 balsīm pirmajā kārtā atkārtoti ievēlēja Robertu Metsola (EPP, Malta) par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju līdz 2027. gadam. Par to informē Eiropas Parlamenta Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.
Roberta Metsola uzvarēja pirmajā balsošanas kārtā, kurā viņa no divām kandidātēm saņēma absolūto vairākumu – 562 balsis no 699. Balsis tika nodotas aizklātā balsošanā ar papīra biļeteniem. Metsola turpinās vadīt Parlamentu 10. sasaukuma pirmos divarpus gadus.
Balsošanas rezultāti
- Roberta Metsola (EPP, Malta) 562
- Irene Montero (Kreiso grupa, Spānija) 61
Kopā nodoto balsu skaits: 699
Tukšas vai nederīgas balsis: 76
Nepieciešamais absolūtais balsu vairākums: 312
Kas ir Roberta Metsola
Roberta Metsola dzimusi 1979. gadā Maltā un kopš 2013. gada ir Eiropas Parlamenta deputāte. Viņa 2020. gada novembrī tika ievēlēta par Parlamenta priekšsēdētāja pirmo vietnieci un bija priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja pēc priekšsēdētāja Sasoli nāves 2022. gada 11. janvārī. 2022. gada 18. janvārī viņa tika ievēlēta par Parlamenta priekšsēdētāju uz 9. sasaukuma otro daļu. Viņa ir trešā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja sieviete pēc Simonas Veilas (1979-1982) un Nikolas Fontēnas (1999-2002).
Pēc ievēlēšanas uzrunājot Parlamentu, priekšsēdētāja Metsola teica: “Mums kopā ir jāiestājas par cerības politiku, par mūsu sapni – Eiropu. Es vēlos, lai cilvēki atgūtu ticību šim projektam un entuziasmu attiecībā uz to. Ticība tam, ka varam padarīt mūsu kopīgo telpu drošāku, taisnīgāku un vienlīdzīgāku. Ticību, ka kopā mēs esam stiprāki un labāki. Ticību, ka mūsu Eiropa ir Eiropa visiem”. Priekšsēdētājas uzrunas pilns teksts ir pieejams EP tīmekļvietnē.
Kandidātu uzstāšanās pirms balsošanas
Pirms balsošanas pirmās kārtas abas kandidātes sniedza īsas uzrunas. Viņu uzrunas var noskatīties, noklikšķinot uz viņu vārdiem:
Par Parlamenta priekšsēdētāju
Parlamenta priekšsēdētājam ir plašas izpildvaras un pārstāvības pilnvaras, kas noteiktas Reglamentā. Papildus šiem pienākumiem priekšsēdētāja pilnvaras aptver “pilnvaras, kas vajadzīgas, lai vadītu Parlamenta apspriedes un nodrošinātu to pienācīgu norisi”.
Līguma par Eiropas Savienību 14. pantā noteikts, ka Parlaments ievēl savu priekšsēdētāju no deputātu vidus. Kopš pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām (vispārējas vēlēšanas) 1979. gadā katra priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, un to var pagarināt. Tas nozīmē, ka katrā sasaukumā var būt divi priekšsēdētāji. Kopš Parlamenta izveides 1952. gadā tam ir bijis 31 priekšsēdētājs, no kuriem 17 ir bijuši kopš 1979. gada.
