LETA
Valdība 16.jūlijā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu pašvaldībās.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir tai pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau šobrīd ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā, ja ne tās pašas pašvaldības teritorijā, tad citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu no sociālā pakalpojumu sniedzēja.
Tomēr LM vērš uzmanību, ka praksē tikai aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums ir nodrošināts visās Latvijas pašvaldībās. Ministrijas vērtējumā, pēc administratīvi teritoriālās reformas ir uzlabojusies pieejamības dienas aprūpes centra pakalpojumiem un krīzes centra pakalpojumiem, bet joprojām minētie pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pašvaldībās.
Patlaban, piemēram, krīzes centra pakalpojums netiek nodrošināts Gulbenes un Varakļānu novadu pašvaldībās, bet patversmes vai naktspatversmes pakalpojums nav desmit pašvaldībās – Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Gulbenes novada, Krāslavas novada, Limbažu novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Olaines novada, Preiļu novada, Varakļānu novada. Turpretī atelpas brīža pakalpojums nav 13 pašvaldībās – Rēzeknes, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Dienvidkurzemes novada, Gulbenes novada, Jēkabpils novada, Krāslavas novada, Ķekavas novada, Līvānu novada, Saldus novada, Valkas novada, Valmieras novada Varakļānu novada.
Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir jāpanāk, ka pašvaldībās primāri ir vienota izpratne par tās pienākumiem pret pašvaldības iedzīvotājiem sociālo pakalpojumu jomā, norāda LM.
Apzinoties, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldību atšķirības, lai arī samazinās, tomēr saglabājas, ministrijas vērtējumā ir nepieciešams likumā noteikt minimālo sociālo pakalpojumu grozu, par prioritāri nodrošināmiem nosakot tādus sociālos pakalpojumus, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku. Tie pamatā ir sociālās aprūpes pakalpojumi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām.
Tāpat tie ir pasākumi, kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu. Piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām, psihosociālā rehabilitācija, sociālie pakalpojumi vardarbības veicējiem, atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, kuriem ir uzvedības traucējumi, atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem un citi.
LM norāda, ka tikai pēc tam, kad ir nodrošināti iepriekš minētie sociālie pakalpojumi, pašvaldība var nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pašvaldības finanšu iespējām. Jebkura pašvaldība ir tiesīga attīstīt vai veicināt citu sociālo pakalpojumu sniegšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm un pašas pašvaldības brīvajām iniciatīvām, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.
Vienlaikus LM apzinās, ka visas pašvaldības nevarēs nodrošināt visus obligātos sociālos pakalpojumus nekavējoties, tādēļ atsevišķu sociālo pakalpojumu izveidošanai ir nepieciešams pārejas periods. Piemēram, dienas aprūpes centra pakalpojuma, atelpas brīža pakalpojuma institūcijā vai mājoklī, specializētās darbnīcas pakalpojuma un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros ieviešanas termiņš būtu 2026.gada 1.janvāris, bet ģimenes asistenta pakalpojuma – 2028.gada 1.janvāris un sociālās rehabilitācijas programmas – 2029.gada 1.janvāris.
Paredzēts, ka līdz minētajam laika posmam pašvaldība šos sociālos pakalpojumus var nodrošināt tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Valsts līdzfinansējums sociālo pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem ir paredzēts tādiem pakalpojumiem kā dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, personas uzturēšanās grupu dzīvoklī, savukārt jautājums par papildu finansējumu pakalpojumu grozā esošajiem pakalpojumiem risināms, plānojot budžetu attiecīgi 2025., 2026. un 2027.gadam.
Protams ka Gulbene ,Stulbene izceļas visas reis kategorijas un nekas arī nemainīsies jo tak NAV NAUDAS priekš cilvēkiem tikai lai sev algas palielinātu un sāktu piežmiegt vēl tos pašus pēdējos cilvēkus kas te palikuši
Nav, nav, nav. Krīzes centrs, naktspatversme, atelpas brīža telpas.. Gulbenes novadā, kas tie tādi? Ko par to saka deputāti, kas tik braši balso par dažādiem taupības veicinošiem lēmumiem? Norāda Tiesībsargs, LM utt., ka neredz pietiekamas rūpes par sociāli neaizsargāto cilvēku grupu novadā. Un viņi jau nezina visu. Vispār jau Gulbenē ļooti pacietīgi cilvēki, dzīvo kā ir. Gan jau pagastu apvienošana u.c. saīsināšanas atrisinās problēmas. Ar ievērojamo naudas ietaupījumu nākamgad.