Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša” 50 gadu jubilejas svinības iesākusi ar izstādi Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, savukārt no 3. maija pēdējos piecos gados veidotie darbi būs redzami arī Gulbenes kultūras centrā.
Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša” 50 gadu jubilejas svinības iesākusi ar izstādi Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, savukārt no 3. maija pēdējos piecos gados veidotie darbi būs redzami arī Gulbenes kultūras centrā.
“Vēlējāmies, lai darbus redz arī Rīgas un Kurzemes ļaudis. Varbūt tas neskan kautrīgi, bet mēs uzskatām, ka darbi ir labi. Tādēļ no 8.marta līdz 28.aprīlim Brīvdabas muzejā ir jubilejas izstāde “Un krāsa pelēkā svin svētkus…”. Šis muzejs Rīgā vēl ir pēdējā oāze daiļamatniekiem, jo tur neprasa īres maksu,” norāda studijas “Sagša” vadītāja Biruta Višņakova.
Darbi pelēkā krāsā
Izstāde ir bagātīga žanros. Pamatā – tekstilijas. Koka darbus veidojuši meistari Laimonis Dziedātājs un Viesturs Kļaviņš. Keramikas darbus veidojusi Laimdota Kliesmete, izstādei izvēlēti baltie un brūnie trauki.
“Vēlējāmies veidot darbus pelēkā krāsā. Tā ir dabā, akmenī, ūdenī un metālā. Kāpēc mums neparādīt šo krāsu dažādos materiālos? Sākumā šķita, ka tā ir vienmuļa un neinteresanta. Bet, sākot strādāt, atzinām, ka tai ir daudz nianšu un toņu. Uzaicinājām arī Rīgas metālapstrādes Tautas lietišķās mākslas studiju “Zīle”. Izstādē redzami 404 dažāda lieluma un veida darbi – sākot no baltiem kabatas lakatiņiem, pelēkiem rakstainiem cimdiem, līdz dažāda veida segām un dvieļiem,” saka B.Višņakova. Turklāt dvieļi, kuros ieausts gan akmens pelēkais sūrums un smagums, gan sniega baltums un vieglums, Rīgā jau izpelnījušies atzinību un ievērību.
Iet līdzi laikam
“Mēs cenšamies saglabāt tradicionālo daiļamatniecību, tautas mākslu – dreļļu rakstu, kam ir nezūdoša vērtība. Bet mēs mēģinām radīt arī mūsdienīgus, jaunā laikmeta audumus. No lina, kokvilnas un dabīgā materiāla radām ko gaisīgāku. Jārada ne tikai skaistas lietas, bet arī pielietojamas un praktiskas. Dažkārt nepieņemams šķiet gaisīgs lins, un sievas tad smej, ka mēs no lina aužam marli. Bet laiks diktē noteikumus,” atzīst B.Višņakova. Šobrīd audumam jābūt vienkāršam, jo interjerā ir daudzas greznas lietas. Iecerēts aust gaisīgas lina šalles, kas lieliski papildinātu vakartērpu.
Studijā “Sagša” darbojas 33 daiļamatnieki, no tiem 15 ieguvuši Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Divas vecmeistares – Velta Aveniņa un Nelda Šneidere – darbojas kopš studijas dibināšanas. Arī bijusī stāmereniete, kas emigrējusi uz Kanādu, Edīte Mogensena vēlējusies darboties “Sagšā”, un ar viņu joprojām uztur kontaktu. “Viņa atsūtīja darbus izstādei. Ārzemju latviešiem raksturīgi, ka tās emocijas un tradīcijas, ko viņi paņēmuši no mājām, laika zobs nav mainījis. Tādēļ arī viņas darbos jaušams svētums pret rakstiem un materiālu,” ir pārliecināta B.Višņakova.
Neslēpj sveci zem pūra
Studijas “Sagša” daiļamatnieces tiekas katru darbdienu. “Dalāmies idejās. Kad kādai no sievām izdodas grezni dvieļu gali, viņa pastāsta arī citai. Var jau būt, ka katram māksliniekam ir jāglabā savs noslēpums, jo pastāv arī autortiesības. Katrs meistars vēlas savu neatkārtojamo rokrakstu, lai pēc tā varētu noteikt veidotāju,” uzskata B.Višņakova.
Fakti
Tautas daiļamata meistara nosaukumu ieguvušas:
Dzidra Cimdiņa, Arta Kokta, Dzidra Krukovska, Skaidra Kubuliņa, Aina Libeka, Līvija Liepa, Smaida Lūse, Ērika Mazmača, Vera Mika, Guna Mille, Olga Osipova, Jevgēnija Vējiņa.
