Visas augstākās amatpersonas ir noskaņotas pirms 18. februārī gaidāmā referenduma par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, aktīvi uzstāties krievu medijos un uzrunāt cittautiešus, lai skaidrotu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomu nacionālas valsts pastāvēšanā.
Krievu valodā raidošie mediju un laikrakstu pārstāvji apstiprināja, ka valsts augstākās amatpersonas un citi latvisko partiju politiķi būs laipni gaidīti un viņiem netiks liegta iespēja izklāstīt savu viedokli.
Trešdien arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjers Valdis Dombrovskis ( Vienotība ) uzsvēra, ka līdz referendumam izmantos ikvienu iespēju skaidrot savu pozīciju krievu medijos.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens piekrīt, ka uzrunāt cittautiešus ir svarīgi no simboliskā viedokļa, jo tad nebūs iemesla teikt, ka politiķi norobežojas vai ir augstprātīgi.
«Jēgpilni būtu ne tikai skaidrot, bet arī rīkot diskusijas,» uzskata J. Ikstens.
Taču viņš nespējot iedomāties, ka tas varētu izraisīt kādus milzīgus pavērsienus no praktiskā viedokļa un ka tie, kuri gatavojas balsot par krievu valodu kā otro valsts valodu, no šā nodoma atteiktos.