Solidarizējoties ar saviem vēlētājiem, parakstīties par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, nolēmis ne tikai Saskaņas centra līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs, bet arī Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Viņa lēmums briedis labējo partiju un valsts augstāko amatpersonu iecerēto aktivitāšu iespaidā, jo, pēc J. Urbanoviča domām, Latvijā dzīvojošie tiek sadalīti pareizajos un nepareizajos «un referendums vairs nav skatāms pēc burta, bet pēc gara – tas ir plašāks protests».
Labējo partiju nostāja liecina, ka ar to SC attālinās no iespējas kādreiz nonākt varā. Ja runa būtu tikai par divvalodību, kurai J. Urbanovičs nevarētu piekrist, jo kā Saeimas deputāts ir svinīgi solījis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tad viņš neatbalstītu referendumā Satversmes grozījumus. Taču tautas nobalsošana viņa skatījumā ir protests pret «kultivēto varas nihilismu, uzpūtību un nespēju pārvaldīt valsti».
Augstākās amatpersonas un latvisko partiju līderi ir nolēmuši uzrunāt arīcittautiešus krievu medijos un skaidrot, ka latviešu valoda ir šīs valsts pastāvēšanas pamats un vēršanās pret to nozīmē apdraudējumu valsts neatkarībai.
