Ja nebūs pierādījumu, ka Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu nauda tiek ieguldīta efektīvi, Latvijai būs grūti aizstāvēt savu pozīciju attiecībā uz Kohēzijas politiku nākamajam finanšu plānošanas periodam, otrdien norādīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Finanšu ministrija (FM) gan norāda – par labu runā gan stingri ievērotāfiskālā disciplīna, gan ES fondu apguves rādītāji, kas ir virs ES vidējā.
Esošajā finanšu periodā, kas ilgs līdz 2013. gada beigām, Latvija no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda pieejamāfinansējuma, kas kopā ir 3,18 miljardi latu, ekonomikā ieguldījusi ap 36%, projekti apstiprināti 87% apmērā, taču I. Šteinbuka norāda- ir atsevišķas jomas, kur nauda tiek piesaistīta ļoti lēni, kas nevieš lielu optimismu.
Lai arī daļa no fondiem ir ieguldīti kvalitatīvi, ir saskatāmi vairāki trūkumi – neskaidri stratēģiskie mērķi, kā arī fondu nauda ieguldīta tur, kur to vieglāk apgūt, nevis analizējot ietekmi uz ekonomiku, saka I. Šteinbuka.
Uzņēmējdarbībā finansējums tiekot apgūts ļoti lēni – vien apmēram 10% no paredzētajiem līdzekļiem sasniedz uzņēmēju, viss pārējais paliekot bankās un citos finanšu instrumentos.
