Arī tajās pašvaldībās, kurās ir liels cittautiešu īpatsvars, domju priekšsēdētāji nav izjutuši etnisko spriedzi. Dažādu tautību cilvēki strādā arī Jūrmalas domē, taču tās priekšsēdētājs Gatis Truksnis nav jutis ne domē, ne pilsētā saspīlējumu, kas būtu saistīts ar etnisko piederību.
«Spriedze ir radīta mākslīgi un augšā, kas nāk par labu abiem politiskajiem spārniem, bet ne sabiedrībai. Tāda situācija ir bīstama,» uzskata G. Truksnis.
Viņš ir nešaubīgi pārliecināts, ka Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai – latviešu valodai, un ies uz referendumu, aicinot arī citus izmantot šo demokrātisko iespēju izteikt savu viedokli.
Bez šaubīšanās 18. februārī uz tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, dosies gandrīz visi aptaujātie pašvaldību vadītāji, lai nobalsotu pret aicinājumu noteikt otras valsts valodas statusu krievu valodai.
Ierosinātās izmaiņas pamatlikumā savukārt atbalstīs vairāki Saskaņas centra vietējie līderi, no kuriem vairāki, kā Rīgas mērs Nils Ušakovs , Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs , arī parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu. Tos atbalsta arī Zilupes novada domes priekšsēdis Oļegs Agafonovs, vairāki viņa kolēģi Daugavpilī un vēl dažās pašvaldībās.
