“Iesniegumi par jaunu iedzīvotāju padomju izveidi kādā no pagastiem vai pilsētā nav saņemti,” “Dzirksteli” informē Gulbenes novada pašvaldības projektu vadītāja Inga Lapse.
Kā zināms, šogad novadā ir izveidojušās divas iedzīvotāju padomes – 22. maijā notika Beļavas iedzīvotāju padomes pirmā sēde; 1. jūlijā bija Lejasciema iedzīvotāju padomes pirmā sēde. Abās sēdēs tika ievēlēta šo padomju vadība.
No pašvaldības interneta vietnē publiskotās informācijas ir redzams, ka Lejasciema iedzīvotāju padomei otrā oficiālā kopā sanākšanas reize ir bijusi 26. augustā. Savukārt Beļavas iedzīvotāju padome nav publiski ziņojusi, vai tai bijušas vēl kādas sēdes.
Vienojas par Pilskalna dīķa tīrīšanu
Beļavas iedzīvotāju padomes loceklis Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” saka – vasaras sākumā rīkotas tikšanās ar pagasta ciematu iedzīvotājiem, bet cilvēku aktivitāte bijusi minimāla. Nākuši vien pāris interesentu. Vēl viena A.Rakstiņa atziņa – laukos sabiedriskajā dzīvē seniori ir iedzīvotāju aktīvākā daļa.
“Kādas viņiem ir problēmas? Īstenībā viņi neprot tās formulēt. Parasti runā par ceļiem. Pilskalnā arī runājām par dīķa tīrīšanu pie estrādes. Agrāk šī ūdenstilpe bija labi sakopta. Tagad tā nav. Jārisina,” secinājis A.Rakstiņš.
Savā starpā padomes locekļi esot runājuši par dalību pašvaldības organizētajā līdzdalības budžetēšanas projektu konkursā. Runa ir par jau minētā dīķa tīrīšanu.
“Redzēs, kā veiksies ar balsošanu. Viss būs no iedzīvotājiem atkarīgs. Un tas arī viss uz šo brīdi. Iedzīvotāji padomē nav vērsušies ar mūsu kompetencē esošiem citiem jautājumiem, kurus varam risināt,” teic A.Rakstiņš.
Turklāt tagad lauciniekiem ir sācies ražas laiks, tāpēc iedzīvotāju padomes aktivitāte pieklususi.
Nav ietekmes uz pašvaldības budžetu
A.Rakstiņa secinājums ir pesimistisks: “Iedzīvotāju padomei ir ļoti minimāla ietekme. Mēs jau esam tikai starpposms starp iedzīvotāju vēlmēm, lai tās aiznestu līdz izpildvarai. Ja pašvaldība neparedzēs kaut ko padomes labā darīt, tas jau nenesīs plusus. Mans uzskats – iedzīvotāju padomes ir butaforiskas, ja godīgi jāsaka. Mēs skatāmies nolikumu. Kas tur ir rakstīts? Mēs varam iesaistīties par kultūras, par apzaļumošanas tēmām. Bet padomēm nav ietekmes uz pašvaldības budžetu.”
Pēc A.Rakstiņa domām, pašvaldībā nav jūtama liela interese par iedzīvotāju padomju veidošanu. “Neveido padomes? Tad – viss. Lai neveido. Nav ko tur…” apmēram tā, kā saka A.Rakstiņš, visticamāk, domā ierēdņi pašvaldībā.
Lejasciemā padomei – “WhatsApp” grupa
Lejasciema iedzīvotāju padomes locekle Rita Gargažina “Dzirkstelei” saka – ir doma rīkot padomes tikšanās ar iedzīvotājiem vai pat izbraukt uz ciematiem, lai satiktos tur. Tajā pašā laikā iedzīvotāji tiekot aicināti piedalīties padomes sēdēs, jo tās vienmēr tiek rīkotas atklātas. Jau līdz šim daži interesenti izmantojuši šādu iespēju.
R.Gargažina stāsta, ka Lejasciema iedzīvotāju padomei pagaidām ir bijušas tikai divas sēdes, taču padomes locekļi savā starpā uztur pastāvīgu kontaktu. Padomei esot sava “WhatsApp” grupa. Saņemti arī pirmie ierosinājumi no iedzīvotājiem, piemēram, saistībā ar daudzdzīvokļu mājas kādu jautājumu.
R.Gargažina teic: “Man liekas, ka padomes darbā pati svarīgākā ir komunikācija ar iedzīvotājiem. Tas, ka viņiem ir iespēja pa taisno vērsties pie mums. Mēs jau paši daudz ko nezinām, taču varam interesēties, noskaidrot un pateikt, kā risināt jautājumu, kur vērsties, kādi ir iespējamie vai labākie risinājumi.”
Viņa saka – vēl jau notiek taustīšanās, jo padome ir tikai sava darba pašā iesākumā. Lejasciemā tieši kultūras jomā no sākta gala bijusi spēcīga vietējo iedzīvotāju kopiena. R.Gargažina to ļoti augstu vērtē un teic, ka bez sabiedrības atbalsta vietējā kultūras dzīve nekad nebūtu tik rosīga, kāda tā ir.
“Vajag cilvēkus, kas ierosina, kas palīdz, kas iedvesmo. Man ir gandarījums, ka Lejasciema iedzīvotāju padomē ir dažādu jomu pārstāvji un ir jaunie cilvēki. Mēs, vecā paaudze, varam palīdzēt ar savu pieredzi, bet nākotne pieder jauniešiem,” saka R.Gargažina.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
