Naktī no 7. uz 8. septembri arī Gulbenē bija vērojams pilns mēness aptumsums, kuru dēvē arī par “asiņaino mēnesi”.
Gulbenē mēness aptumsuma kulmināciju varēja vērot ap pulksten 21.30 un tad vērot lēnu, bet īpašu procesu – aptumsuma aiziešanu, kas pamazām atklāja spoži spīdošo mēnesi.
Latvijas Astronomijas biedrība savā tīmekļvietnē “lab.lv” informē, lai arī mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, kopš iepriekšējā pilnā mēness aptumsuma, kas bija novērojams Latvijā un kas notika 2019. gada 21. janvārī, ir pagājuši vairāk nekā seši gadi.
“Mēness aptumsumi pasaulē notiek vidēji 2–3 reizes gadā, bet ne visi ir pilni un ne visi ir novērojami Eiropā. Nākamā iespēja novērot daļēju mēness aptumsumu Latvijā būs pēc nepilna gada – 2026. gada 28. augusta agrā rītā, bet nākamais pilnais mēness aptumsums būs novērojams interesantā datumā – 2028. gada pēdējās dienas vakarā,” teikts tīmekļvietnē.
Turpat rodams arī skaidrojums, kāpēc šajā laikā mēness iekrāsojas nevis melns, bet gan sarkans.
“Mēness aptumsums notiek, kad Saule, Zeme un Mēness atrodas taisnā līnijā šādā secībā. Saules gaisma apgaismo visu Mēness disku, bet, tā kā Zeme atrodas ceļā, saules gaismai pirms nonākšanas uz Mēness ir jāiziet cauri Zemes atmosfērai. Sarkanā gaisma, kas ir mazāk izkliedēta, tiek liekta jeb lauzta mēness virzienā, piešķirot gaismai sarkanīgu krāsu. Dažreiz šā iemesla dēļ pilnu mēness aptumsumu var saukt par “asiņaino mēnesi””, uzsvērts tīmekļvietnē.
