Ar akvakultūru nodarbojas 241 saimniecība (2010. gada dati). Vēl reģistrēti vairāk nekā 300 mazāka apjoma dīķi, bet nav ziņu, cik zivju ir tajos.
Vai katrā lauku pagastā uzrodas pa saimniekam, kurš izrok dīķi, salaiž iekšā karpas, līņus, karūsas, pat samus un foreles.
Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalsts akvakultūrai ir daudzsološs: plānotais publiskais finansējums 2007. – 2013. gada periodam ir 123,5 miljoni latu.
Līdz 1. decembrim bija apstiprināti 1064 projekti ar publisko finansējumu 92,5 miljoni latu. Tajā skaitā prioritātē “Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings” apstiprināti 277 projekti ar kopējo publisko finansējumu 42,2 miljoni latu.
Diemžēl atbalsta lielumam atbilstoši nekāpj zivju piedāvājums veikalā un arī tirgos, izņemot – cenas. Ja atgadās brīnums un kādā lauku veikalā atved pārdošanai dzīvas karpas, kilograms maksā tuvu trim latiem. Par līdaku, līņu, vēdzeļu kilogramu jau jāatdod četri un vairāk latu. Toties foreļu nav nekad, kaut gan tā esot viena no Latvijas akvakultūras vērtībām.
