Sestdien gāju gar Gulbenes katoļu baznīcu, un mans suns sāka mani vilkt pie baznīcas pagalma kokiem. Ieraudzīju pūkainu asti un nodomāju, ka suns ieraudzījis vāveri, bet, pienākot tuvāk, man pretī vērās zvēriņš pusaugu kaķa lielumā, kuru es nekad agrāk nebiju redzējusi.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja pētnieks Uģis Piterāns, atsaucoties uz nosūtīto video, teic, ka sastaptais dzīvnieks ir meža cauna.
“Ir divas caunu sugas – gan meža, gan akmens cauna. Meža caunām baltais pakakles krāsojums ir mazliet dzeltenīgāks un aiziet uz kājām, bet akmens caunai tas ir balts un aiziet uz leju no kakla pa vidu. Izmēros tās gan būtiski neatšķiras,” teic U.Piterāns.
Viņš saka, ka akmens caunu ir ierastāk redzēt apdzīvotās vietās, jo tā nebaidās no cilvēkiem. Meža caunu pilsētā redzēt gan ir daudz neierastāk, jo tā ir tramīgāka.
“Caunas ir nakts dzīvnieki un dienā pārsvarā slēpjas. Varbūt šo caunu ir izbiedējis kāds suns un tā ir atbēgusi. Latvija mums ir gana zaļa valsts, un var gadīties, ka arī meža caunas ieklīst pilsētas vidē,” stāsta U.Piterāns.
Pētnieks atzīst, ka caunas nav iemīļotākais dzīvnieks tiem, kuriem savās mājās ir saimniecības, jo tās mēdz aiznest gan mazos putnēnus, gan olas.
“Akmens cauna mēdz izveidot kaut kur netālu migu un tad paliek aktīva nakts laikā. Šķiet, ka mēs to nekur neredzam, bet viņa izlien no sava slēpņa. Ar viņām ir arī grūtāk cīnīties, ir dažādi veidi, kā var cīnīties, bet humānākais veids ir izmantot dzīvķeramos slazdus, lai noķertu caunas un izlaistu tās kaut kur patālāk,” teic U.Piterāns.
