Konkrēts gadījums liek aizdomāties, kā pašvaldībai nodrošināt vienādu attieksmi pret nozares uzņēmējiem novadā
“Esmu ievērojusi, ka jau otro vasaru vietā, kur bija norāde uz izglītojoši interaktīvo centru “Dzelzceļš un tvaiks”, ir uzstādīti kafejnīcas (kas ir privāts bizness) reklāmas baneri. Man kā pilsētas iedzīvotājai rodas jautājums: vai par šo baneru izvietošanu uz pašvaldībai piederoša stenda tiek arī attiecīgi maksāts? Un vai šobrīd, kad ir zināms, ka kafejnīcas saimniece ir tūrisma centra jaunā vadītāja, tas nevienam neizskatās pēc interešu konflikta?” vēstulē “Dzirkstelei” jautā Silva Bikše.
Noliedz interešu konfliktu, tomēr baneris ir noņemts
Gulbenes novada būvvaldes galvenā arhitekte Anita Deksne “Dzirkstelei” atbild: “Pašvaldībai piederošais reklāmas stends Gulbenē, O.Kalpaka un Dzelzceļa ielu krustojumā, atrodas pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” pārziņā. Aģentūra informēja, ka kafejnīcas “Cafe vagonā” izvietotie reklāmas baneri tika demontēti augusta beigās un turpmāk minētajā reklāmas stendā plānots izvietot izglītojošā un interaktīvā centra “Dzelzceļš un tvaiks” banerus.”
Minētās kafejnīcas saimniece un tagad arī pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Linda Kļaviņa “Dzirkstelei” skaidro: “Baneri tika izgatavoti un izvietoti par uzņēmuma līdzekļiem, neradot nekādus izdevumus pašvaldības budžetam. Mēs visus darbus veicām paši. Man stājoties amatā, baneri tika noņemti.”
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs “Dzirkstelei” par šo gadījumu teic – te nesaskata problēmu. Turklāt L.Kļaviņa, kļūstot par tūrisma aģentūras vadītāju, uzreiz reaģēja un baneri noņēma.
Savukārt novada deputāts Ivars Kupčs pauž, ka burgernīcas baneris liecināja par labo sadarbību ar SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” un pašvaldības tūrisma aģentūru, gatavojoties bānīša svētkiem. Viņš uzsver, ka tas tika darīts tūristu interesēs, jo cilvēki vēlas ne tikai ar acīm baudīt Gulbenes dzelzceļa stacijas teritoriju, bet arī palutināt savas garšas kārpiņas, un reklāmai bija informatīvs raksturs par šādas iespējas izmantošanu.
Kafejnīca vagonā izveidota, iegūstot pašvaldības grantu
Kafejnīca, kas izvietota vagonā Gulbenes dzelzceļa stacijas teritorijā, ir tapusi, L.Kļaviņai piederošajai SIA “LaserTag Latgale” veiksmīgi piedaloties pašvaldības 2023. gadā organizētajā grantu konkursā “Uzņēmīgi Gulbenes novadā”. Rezultātā pie Gulbenes dzelzceļa stacijas tapa unikāla dizaina kafejnīca, kas iekārtota atjaunotā šaursliežu dzelzceļa kravas vagonā. Pašvaldības piešķirtais finansējums bija 5000 eiro.
“Linda pierādīja, ka spēj pastāvēt ar savu biznesa ideju, nav bankrotējusi. Tas ir veiksmes stāsts,” uzsver deputāts Ivars Kupčs.
Attīstības un iepirkumu nodaļas projektu vadītāja uzņēmējdarbības jautājumos Santa Kreišmane “Dzirkstelei” saka: “Katru gadu tiek izsludināts pašvaldības projektu konkurss “Uzņēmīgi Gulbenes novadā” komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai. Konkursa mērķis – stimulēt komercdarbības attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu uzsākšanai vai attīstībai, veicinot nodarbinātību, preču un pakalpojumu dažādošanu. Vienam konkursa pretendentam finansiālā atbalsta summa (grants) nepārsniedz: 2000 eiro saimnieciskās darbības veicēja idejām; 5000 eiro komersantiem jaunu produkta vai pakalpojuma radīšanai; 10 000 eiro komersantiem ražošanas attīstībai ar eksporta potenciālu.”
Kurus ēdinātājus pašvaldība reklamē un kurus ne?
Pašvaldības tūrisma aģentūras interneta vietnē “Visitgulbene.lv” sadaļā “Kur paēst” ir publicēta informācija un fotoattēli par 20 ēstuvēm novadā, tajā skaitā Gulbenē par 12 ēstuvēm.
L.Kļaviņa teic: “Esam atvērti sadarbībai, idejām un kopēju mērķu sasniegšanai, popularizējot novadu. Tas ir mūsu kopdarbs, kas visefektīvāk darbojas, iesaistoties visām pusēm.”
Tūrisma aģentūra vietnē “Facebook” par maksu šovasar reklamēja mājas kafejnīcas, bet citas ēstuves ne. L.Kļaviņa skaidro: ““Facebook” bija izvietota apmaksāta reklāma, reklamējot mājas kafejnīcu dienas pasākumu Gulbenes novadā. Šī reklāma aicināja ikvienu interesentu apmeklēt pasākumu kā tādu, nevis konkrētu mājas kafejnīcu. Mājas kafejnīcu dienas organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”. Tas ir pasākums, kad ikviens iedzīvotājs var atvērt savu māju un sētu, cienājot viesus ar sava novada vai ģimenes īpašajiem ēdieniem. Tas dod iespēju saimniekiem izmēģināt savus spēkus sabiedriskās ēdināšanas jomā, popularizēt reģionu piedāvājumu un stimulēt vietējo tūrisma attīstību. Par citiem uzņēmumiem apmaksāta reklāma netiek izvietota. Aģentūra sociālajos tīklos dalās ar jebkura novada tūrisma objekta publicēto informāciju, lai tā sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju.”
Uzskats: jādod iespēja reklamēties visiem uzņēmējiem
Viedokļu apmaiņa mudina “Dzirksteli” plašāk paraudzīties uz to, kā pašvaldība atbalsta vietējos uzņēmējus un kā ievēro vienādas attieksmes principus.
Deputāts Artūrs Smagars “Dzirkstelei” saka: “Uzņēmumi ir dažādi. Attieksmei pret tiem no pašvaldības puses vajadzētu būt vienādai. Vajadzētu atbalstīt gan mazos, gan lielos uzņēmējus. Protams, šo uzņēmumu pienesumi atšķiras. Runājot tieši par uzņēmumu reklāmas izvietošanu publiskās vietās, tur ir spēkā pašvaldības saistošie noteikumi. Man liekas, ka ir jādod iespēja reklamēties visiem. Jautājums tikai, cik katrs par to ir gatavs samaksāt – gan par reklāmas materiālu profesionālu izgatavošanu pie atbilstoša pakalpojuma sniedzēja, gan maksājot nodevu pašvaldībai par reklāmas izvietošanu publiskā vietā.”
Gulbenes novadā spēkā ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz nodevas maksāšanu pašvaldībai par reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Nodevas apmēram tarifa likme ir 1,50 eiro par kvadrātmetru mēnesī, aprēķinā pielietojot vēl arī vairākus koeficientus – konkrētās teritorijas zonas; efektivitātes; tematikas; laukuma; dienas; ja reklāmas laukums pārsniedz 12 kvadrātmetrus. Uzņēmējiem, kuri vēlas izvietot reklāmu vai reklāmas objektu, jāiesniedz Gulbenes novada būvvaldes arhitektam saskaņošanai attiecīgi dokumenti.
Kāda ir pašvaldības saikne ar vietējiem uzņēmējiem?
Novada deputāts Jānis Barinskis “Dzirkstelei” teic: “Man nav kritēriju, pie kura uzņēmēja iet tikties. Pamatā tikšanās notiek pēc pašu uzņēmēju iniciatīvas. Pašvaldība uzņēmējiem ir izveidojusi grantu konkursu jauno uzņēmumu atbalstam, kur arī pašiem jāpiesakās. Ir saistošie noteikumi, kur uzņēmēji var pieteikties uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.”
Nevis uzņēmējs nāk uz pašvaldību, bet ir jābūt otrādi – tā domā novada deputāts Ainārs Brezinskis. Viņš saka: “Jābūt konkrētam darbiniekam pašvaldībā, kurš dodas pie uzņēmējiem, kurš apzina viņu problēmas un stāsta par to domē, lai kopīgi varētu rast risinājumus. Iespējams, ka tā arī ir domāts un zināmā mērā notiek, bet pietrūkst kapacitātes. Esmu dzirdējis no uzņēmējiem sūdzības par to, ka nav sadarbības ar pašvaldību. Bet varbūt tad nav jāgaida, tad uzņēmējiem pašiem ir jāiet un jājautā, ko var pašvaldība izdarīt vai uzlabot, atbalstot viņus. Manuprāt, mūsu uzņēmēji ir atsaucīgi. Ja ir komunikācija, ir atsaucība un ir savstarpējs atbalsts. Nedomāju, ka pašvaldībā kāds uzņēmējs ir ticis atraidīts un saruna nav notikusi.”
Novada deputāts I.Kupčs saka: “Pašvaldībai neiespējami ir izdarīt tā, lai visi uzņēmēji būtu apmierināti ar sadarbību. Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi un konkrēti.” Viņš arī pauž, ka vienkārši ir vairāk savā starpā jāsarunājas, jāskaidro. I.Kupčs, būdams biedrības “Gulbenes Velo fans” valdē, no pieredzes zina – uzņēmēji ir ļoti atbalstoši gan finansiāli, gan citādi, ja vien redz, ka tas dod labumu sabiedrībai un sevišķi bērniem. Tajā pašā laikā kā deputāts I.Kupčs bilst – nereti uzņēmēji ir neapmierināti ar pašvaldības publisko iepirkumu rezultātiem, taču tur viennozīmīgi uzvar piedāvājumi ar zemāko cenu.
Jāsaprot, kur pašvaldībai ir iespēja palīdzēt un kur nav
“Man pat prātā neienāk, ka pašvaldībai varētu būt atšķirīga attieksme pret uzņēmējiem, ka mēs šķirotu vai speciāli darītu kādam kaut ko par labu. Ja uzņēmējam ir kaut mazākā vēlme parunāt par savu par savu problēmu, par iespējām, vai ir kādam atteikta saruna? Atšķirība vienīgi tur, vai mēs, pašvaldība, spējam palīdzēt jebkuram uzņēmējam; cienīt, lolot, atbalstīt un veidot visu tā, lai ikviens uzņēmējs justos novadā labi,” saka novada domes priekšsēdētājs N.Mazūrs.
Viņš arī uzsver, ka tomēr ir jāņem vērā objektīvi apstākļi. “Pašvaldība uzlabos Viestura un Dzelzceļa ielas, tur esošie uzņēmēji jutīsies labāk, bet, piemēram, Ausekļa ielā, kurā dzīvoju es, šādu projektu pašvaldība, visticamāk, neīstenos nekad un asfaltseguma brauktuvei tur nebūs. Iemesls? Viestura un Dzelzceļa ielu sakārtosim par Eiropas Savienības naudu, jo tur ir uzņēmējdarbība. Ausekļa ielā nav. Bet Eiropas Savienība šādiem ielu rekonstrukcijas projektiem finansējumu paredz tikai tad, ja tur ir uzņēmējdarbība. Jāsaprot, ko pašvaldība var un ko nevar. Ja zinu, ka varu palīdzēt, es iesaistos, runāju,” skaidro N.Mazūrs.
Ir mērķis radīt infrastruktūras, kas piesaista investorus
N.Mazūrs teic: “Ne jau fiziski vai ar naudu varam palīdzēt uzņēmējiem. Ar informācijas apmaiņu varam palīdzēt. Piemēram, uzņēmējs Maksims Zagoruiko, kurš Šķieneros pārvalda industriālo zonu, meklē īrniekus telpām. Pašvaldībā to zinām. Ja man kā pašvaldības vadītājam no cita novada kāds uzņēmējs zvana un interesējas par pieejamiem 1000 kvadrātmetriem telpu uzņēmējdarbības attīstīšanai, es zinu pateikt – ir. Tā ir sadarbība, ko var nodrošināt pašvaldība. Visu laiku ir jātur galvā informācija, lai atbilstošā brīdī var ar to padalīties, lai varam savest kopā uzņēmējus. Pašvaldībai ir svarīgi, lai uz novadu nāktu investori, veidotos jaunas darbavietas. Ir šobrīd vairākas šādas ieceres. Lai Dievs dod, ka no četrām viena izdosies. Iedzīvotāji visu laiku prasa, lai pašvaldība rada darbavietas. Pašvaldība nerada darbavietas, pašvaldība rada struktūru, nosacījumus, lai investori būtu ieinteresēti te nākt uz izvērst uzņēmējdarbību.”
N.Mazūrs ir apbēdināts, ka nav atsaucības pašvaldības nākamās kārtas grantu konkursam “Uzņēmīgi Gulbenes novadā”, jo pretendenti piesakās kūtri. “Gribam, lai piedalās, bet nav pretendentu. Iespējams, tāpēc, ka daudzi apzinās – uzņemoties saistības, tās ir arī jāpilda, kas nav viegls uzdevums kaut vai darbavietu nodrošināšanā,” viņš saka.
FAKTI
2024. gadā starp 100 Gulbenes novada uzņēmumiem ar lielāko gada apgrozījumu bija arī restorāna un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojuma sniedzēji: SIA “Ilva I” (“Kantes krogs”) – 1 315 520 eiro, tas ir par 2 procentiem vairāk nekā 2023. gadā; SIA “Sonāte” – 551 708 eiro, tas ir par 1 procentu vairāk nekā 2023. gadā.
Avots: “Lursoft”
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
