Izglītības ministrija sola sagatavot vairāk svešvalodas skolotāju
Latvijas skolām ar likumu ir noteikts pienākums no 2026. gada kā otro svešvalodu vairs nemācīt krievu valodu, bet pakāpeniski aizstāt to ar kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām. Bet skolēni no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā var paši atteikties jau tagad. Skolām gan nākas piepūlēties, lai sameklētu pedagogus citas otrās svešvalodas mācīšanai.
Par situāciju Gulbenes novadā jau rakstījām 19. septembra numurā.
Kāda kopumā situācija Latvijā, pēta “Latvijas Avīze” un reģionālie laikraksti – “Brīvā Daugava”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija”, “Staburags”.
Populārākās – vācu un spāņu valoda
“Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta, ka Alūksnē jaunais mācību gads sācies ar jaunumu – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vidusskolas posmā 10. klasēs kā otro vai trešo svešvalodu var mācīties spāņu valodu, un šādu iespēju jau izmanto 42 skolēni. Nodarbības vada skolotājs Jānis Apsīte, kurš uz Latviju pārcēlies no Spānijas. Tur viņš pavadījis trīsdesmit gadus. Skolotājs uzsver – spāņu valoda ir viena no nozīmīgākajām valodām pasaulē – to saziņai izmanto vairāk nekā 500 miljoni cilvēku.
Krievu valodas skolotājiem ir iespēja pārkvalificēties, apgūstot kādu svešvalodu, piemēram, angļu, vācu vai franču, tāpēc bez darba, kā skaidro skolas direktore Uva Grencione-Lapseniete, šie skolotāji nepalikšot. “Esam eiropeiski domājoša skola, līdz ar to arī izvēlamies Eiropas valodas. Krievu valodas skolotājiem skolā ir arī citi pienākumi, viņi pasniedz arī citus mācību priekšmetus.”
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas krievu valodas skolotāja Dace Bībere krievu valodu māca tikai tiem, kuri šo kursu iesākuši – tie ir 11. klašu 55 skolēni, bet 10. klašu skolēni to vairs neizvēlas. Tiesa gan, pirms likuma grozījumiem vairums skolēnu vēlējušies apgūt tieši krievu valodu. “Mēs esam pierobežā, un daudzās ģimenēs izmanto krievu valodu, īpaši Liepnā, Pededzē. Pagājušajā gadā 10. klasēs ļoti daudzi izvēlējās krievu valodu. Vācu valodu apguva apvienotā grupa no divām klasēm, toties krievu valodā es visām 10. klasēm pasniedzu šo mācību priekšmetu,” saka D.Bībere.
Vācu valoda – loģiskākais lēmums
Smiltenes novada skolas vairāk koncentrējas tieši uz vācu valodu kā otro svešvalodu. Novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Aija Rancāne laikrakstu “Ziemeļlatvija” informē, ka lielākajā daļā izglītības iestāžu kā otrā svešvaloda jau šobrīd tiek apgūta vācu valoda un franču valoda. “Veicot aptauju par vēlamo otro svešvalodu, vecākiem jautājām: ja būtu iespēja izvēlēties otro svešvalodu, kura no valodām tā būtu? Un līdzās vācu valodai vecāku izvēle bija arī spāņu valoda, tad sekoja franču un krievu valoda,” viņa saka.
Lai gan piesaistīt pedagogus nav vienkārši, novada izglītības iestādēm tas esot izdevies – Smiltenes vidusskolā iespējams apgūt franču valodu, jo skolā jau strādā pedagogs, kura dzimtā valoda ir tieši šī valoda. Vācu valoda savukārt ir dažu pedagogu otrā svešvaloda. Daļa pedagogu, turpinot darbu skolā, pārkvalificējas, apgūst vācu valodu gan Latvijas Universitātē, gan Gētes institūta piedāvātajās programmās.
Smiltenes novada Blomes pamatskolā skolēniem jau laikus tiek nodrošināta iespēja sagatavoties un apgūt vācu valodu. Skolas direktore Liene Šverna stāsta, ka bērni turpina apgūt angļu un arī krievu valodu, bet, lai skolēniem būtu vieglāka pāreja uz otru svešvalodu, kas vairs nebūs krievu valoda, jaunajā mācību gadā jau no 4. klases tiek mācīta vācu valoda. “Skolā ir lielisks interešu izglītības pulciņš, kas sniedz iespēju arī 1.–3. klašu skolēniem sākt apgūt vācu valodu caur dziesmām un rotaļām. Tas izdodas, jo skolā strādā brīnišķīga vācu valodas skolotāja Ilze Kuduliņa,” stāsta L.Šverna.
Grib apgūt ķīniešu valodu
Līdzīga situācija ir arī Aizkraukles novadā, kur krievu valodu pakāpeniski aizstāj vācu valoda. Intervijā avīzei “Staburags” Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga teic, ka izglītības iestādē netrūkst vācu valodas skolotāju, tāpēc šo valodu ir iespējams apgūt, taču ar laiku ir interese ieviest arī ko jaunu. “Šogad skolā kā interešu izglītību pasniedz arī franču valodu, un domājam, ka to varēsim piedāvāt skolēniem kā otro svešvalodu. Pagaidām gan citas izvēles nav – tikai vācu valoda,” viņa saka.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā līdz šim skolēniem bija iespēja izdarīt izvēli starp starp krievu un vācu valodu. Skolas direktore Ieviņa Piļka informē, ka galvenā otrā svešvaloda arī šajā skolā būs vācu valoda, taču skolēni jau tagad izsaka vēlmi apgūt arī ne tik populāras valodas, piemēram, ķīniešu valodu. “Tomēr jāņem vērā gan iespējas, gan pieprasījums un darba tirgus, lai izvēlētos mācīt valodu, kura būs vairāk izmantojama. Attiecīgās valodas mācīšanai nepieciešami arī materiāli un standarti,” teic I.Piļka.
No Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas krievu valodas skolotājām viena ir devusies pensijā, bet otra pasniedz vēl kādu citu priekšmetu. Arī iepriekš pieminētajā Valkas J. Cimzes ģimnāzijā strādāja divas krievu valodas skolotājas: viena skolotāja ir devusies pelnītā atpūtā, bet otra šobrīd vēl turpina mācīt krievu valodu un jau ir pārkvalificējusies par sociālo pedagogu.
Jāgatavojas laikus
Gan skolu pieredze, gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati rāda, ka vācu valoda ir populārākā no otrajām svešvalodām skolās. To apstiprina arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Rita Kļaviņa – uzsvars tikts likts tieši uz vācu valodu, jo tā ir svešvaloda, kas skolās mācīta arī agrāk. Izvēloties kādu retāku svešvalodu, pastāvot risks, ka piemeklēt skolotājus būs daudz sarežģītāk.
“Protams, skolās ir idejas arī par citu ES valodu apguvi, bet piesardzību rada jautājums, kas notiks tālāk, ja, piemēram, franču vai spāņu valodas skolotājs izdomā no skolas aiziet. Tad viņu būs grūti aizvietot. Ar vācu valodu noteikti būtu vieglāk, lai arī te būs jādomā par skolotāju pārkvalificēšanos un papildu studijām. Tāpat problēmas varētu rasties, ja no skolas, kur tika mācīta šī cita ES valoda, skolēns atnāk uz ģimnāziju. Tad kā tālāk? Būs problēmas salāgot svešvalodas apguvi, jo mēs nevaram nodrošināt individuālas mācības. Uzskatām, ka vācu valodas kā otrās svešvalodas ieviešana skolās ir garantētāka,” saka R.Kļaviņa.
Sola vairāk svešvalodu skolotāju
Lai risinātu situāciju, IZM veicina skolotāju iespējas iegūt papildu tiesības mācīt citu priekšmetu. “Pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Skolotājs” 2024. gada oktobra sākumā, pēc augstskolu sniegtās informācijas, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte Liepājā un Rēzeknē sagatavo kopumā 211 svešvalodu skolotājus, no kuriem 23 būs vācu valodas skolotāji,” informē ministrija.
Turpmāk plānots, ka augstskolas slēdz līgumu ar ministriju par noteiktu speciālistu sagatavošanu noteiktā termiņā noteikta finansējuma apjomā.
“Šobrīd, piemēram, ņemot vērā institucionālā finansējuma līgumu ar Latvijas Universitāti, kā prioritārais uzdevums noteikta STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika – red.) un svešvalodu skolotāju sagatavošana, attiecīgi līdz 2026. gadam paredzot noteikta skaita studentu uzņemšanu attiecīgajās studiju programmās. Augstākās izglītības jomā svešvalodu skolotāju sagatavošana ir izvirzīta kā viena no prioritātēm, nodrošinot arī dažāda veida atbalstu, piemēram, valsts budžeta finansētas studiju vietas gan pilna, gan nepilna laika studijās, 300 eiro lielas stipendijas, indukcijas gada atbalsts (projekts: mērķstipendija 200 eiro mēnesī 10 mēnešu garumā; individuāls atbalsts profesionālās pilnveides grupās; mācību stundu vērošana, lai saņemtu atgriezenisko saiti un nostiprinātu pedagoģijas prasmes; dalība profesionālās kompetences pilnveides programmā) pirmajā gadā pēc 1. cikla (profesionālā bakalaura) studiju programmas absolvēšanas,” informē ministrija.
Pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības darbvidē balstītajā studiju programmā “Skolotājs” 2024. gadā studijas sākuši 22 svešvalodu skolotāji, no tiem kopumā 4 vācu, franču un spāņu valodas skolotāji.
Arī Francijas institūts un Gētes institūts sagatavo franču un vācu valodas skolotājus. Šogad plānots sagatavot teju 50 franču valodas skolotāju un ap 40 vācu valodas skolotāju. Sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīšot esošo svešvalodu skolotāju mērķtiecīgāku darba noslodzes plānošanu, raudzīšot papildu kvalifikācijas ieguves iespējas esošajiem pedagogiem, apzināšot svešvalodas skolotāja kvalifikāciju ieguvušas personas, kuras savā profesijā nestrādā, bet kuras, iespējams, vēlētos atgriezties darbā skolā.
Bez sarežģījumiem neiztikt
Tās skolas, kas šim jautājumam nopietni pievēršas jau laikus, lielas problēmas pārmaiņās nesaskata. Taču ne vienmēr viss ir tik vienkārši, un, līdz notiks pilnīga atteikšanās no krievu valodas kā no otrās svešvalodas, izglītības iestādēm vēl var nākties saskarties ar virkni sarežģījumu. Piemēram, ko darīt, kad skolēns maina skolu un iepriekš viņš apguvis valodu, ko jaunā izglītības iestāde nepiedāvā?
Šādas bažas māc arī Jaunjelgavas vidusskolas direktori Laumu Mīlīgu: “Tā ir liela problēma, kas būs jārisina, turklāt visā valstī. Ģimenes pārceļas, un vecāki bērniem meklē tādas pašas iespējas kā iepriekšējā skolā. Piemēram, šogad pie mums mācības sāka viens bērns, kurš iepriekšējā skolā bija sācis apgūt spāņu valodu, ko šeit nevaram viņam piedāvāt. Ar vecākiem vienojāmies, ka kopā ar citiem viņš turpinās mācīties krievu valodu, kas viņam arī padodas. Tādas situācijas arī nebūs retums. Lēmums ir, bet nav padomāts, kā to ieviest, vismaz ārpus Rīgas un īpaši mazajās lauku skolās.”
Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš norādījusi – ja skolēni, mainot skolu vai pārejot no pamatskolas uz vidusskolu, nonāk situācijā, kad nav iespējams turpināt apgūt iepriekš apgūto otro svešvalodu, izglītības iestādes varot veidot atsevišķas grupas otrās svešvalodas apguvei skolēniem bez priekšzināšanām.
Aptauja
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
#sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam #SIF_MAF2025
