Apmēram 90 procenti no Gulbenes rajona ziemas rudzu un ziemas kviešu sējumiem atrodas cerošanas fāzē.
Apmēram 90 procenti no Gulbenes rajona ziemas rudzu un ziemas kviešu sējumiem atrodas cerošanas fāzē. Visos pārbaudītajos laukos augi ir cietuši no sala – lapu vidusdaļās vai galos atmiruši audi. Cerojošie augu dzinumi nav cietuši, tie ir zaļi un būs spējīgi stiebrot. Ja cerojošo dzinumu audi ir bojāti un nobrūnējuši, tas noticis sniega pelējuma rezultātā.
“Februāra beigās un marta pirmajā pusē uz nesasalušas augsnes bieži krita slapjš sniegs – šādi laika apstākļi ir ļoti labvēlīgi sniega pelējuma straujai izplatībai, jo sevišķi sējumos ar blīvu zelmeni. Tāpēc ziemāju sējumu lauki izskatās slikti – tie ir cietuši no sala un sniega pelējuma bojājumiem daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā,” secina Vidusdaugavas reģionālās nodaļas Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore Inita Sudraba.
Kaut arī visiem pārbaudītajiem sējumiem izmantota kodināta sēkla, sniega pelējuma bojājumi ir gan uz ziemas rudziem, gan uz ziemas kviešiem, kuri atrodas cerošanas fāzē (necerojošiem augiem slimība nav konstatēta). Šogad slimības izplatība nav laukumveidīgi, bet vienmērīgi – pa visu lauku. Sniega pelējuma infekcijas rezultātā jau tagad, martā, ir liels bojā gājušo augu skaits (pat līdz 30 procentiem), bet aprīlī (pēdējā sniega pelējuma izvērtēšanā), šis skaits ir paredzams vēl lielāks. Sevišķi daudz bojā gājušu augu ir tajās lauka vietās, kur ilgāku laiku stāvējis ūdens. Arī produktīvo dzinumu skaits daļēji bojātiem augiem ir samazinājies par 30 līdz 50 procentiem.
“Uz visu pārbaudīto ziemas kviešu lapām atrodama arī lapu plankumainība – septorioze. Miltrasa konstatēta gan uz ziemas kviešu, gan uz rudzu lapām. Daudzos rudzu laukos augi ar miltrasu bija inficēti jau rudenī, un tagad notiek slimības tālāka izplatīšanās. Uz ziemas kviešiem miltrasas pazīmes konstatētas rudenī, bet izplatība turpinās tikai dažos laukos,” skaidro I.Sudraba. Sazēlušie ziemāju zelmeņi patīk meža zvēriem, kuri tajos barojas. Tas samazina augu izturību pret sniega pelējumu un salu, un šādos laukos ir daudz vairāk bojātu produktīvo dzinumu.
“Kā vienu no seku likvidēšanas pasākumiem pavasarī zemkopji izmanto ecēšanu krustām šķērsām, ja nav ļoti blīvs zelmenis. Es to neieteiktu darīt martā, jo pārāk mitros apstākļos ecēšana vēl vairāk veicinās sniega pelējuma izplatību, jo tas tiks izvalkāts pa visu lauku. Pēc ecēšanas ieteicams slāpekļa papildmēslojums. Ja paredzamā ziemāju raža būs lielāka par 30 cent-neriem no hektāra, jārēķinās ar fungicīdu dalītās devas lietošanu jau stiebrošanas laikā vai pat vienlaikus ar herbicīdiem,” iesaka I.Sudraba.
