Neatkarīgi no tā, kā noritēs darbs pie Nacionālās attīstības plāna (NAP), Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta plānošana nākamajam finanšu periodam jau ir uzsākta. Finanšu ministrija (FM) sākusi izvērtēt pētnieku piedāvātās vienpadsmit prioritātes, jau februārī valdībai būs jāpieņem politiska izšķiršanās, kurām jomām atvēlēt vairāk Eiropas naudas.
Lai arī Latvijai draud Kohēzijas naudas aploksnes samazinājums par aptuveni miljardu eiro, cerības pārliecināt ES par esošajam finanšu periodam līdzvērtīgu finansējumu vēl nav zudušas.
Transporta infrastruktūra, informācijas sabiedrība, nodarbinātība, sociālā iekļaušana un izglītība, vide, kā arī pētniecība un tehnoloģiju attīstība ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētījumā izvirzītās piecas galvenās prioritātes – nozares, kurās investīcijām ir lielākā atdeve.
Kopumā vienpadsmit prioritārās jomas analizētas pēc tā, kā tajās ES fondi atstās ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IK), uz nevienlīdzību, uz nodarbinātību un uz ilgtspējību, kā piektais kritērijs izvēlēts «tirgus nepilnība» -papildu atbalsts nebūtu jāsniedz jomās, kur tirgus pats spēj labi tikt galā.
