Arī šajā sezonā gulbenieši triumfē “Zelta mopēdā”. Par to “Dzirksteli” informē gulbenietis Varis Krastiņš, kurš ir īsts “Zelta mopēda” entuziasts.
Varis stāsta, ka gulbenieši šajā sezonā 2A klasē ir pirmajā četriniekā. Latvijas čempiona titulu izcīnīja Vara dēls Raitis Krastiņš, pie vicečempiona goda tika Daniels Ceriņš, 3. vietā – Varis Krastiņš, 4. vietā – Normunds Kalniņš.
“Mazajā čempionātā 1. vietā ir Raitis, 2. vietā – es, 3. vietā – Normunds Kalniņš, 4. vietā – Daniels Ceriņš,” stāsta Varis.
“Kas attiecas uz mani, tad pirmajās sacensībās pievīla tehnika. Un līdz pusei sezonas man bija bēdu ieleja. Es biju cerējis, ka, tā kā man tas motors iet, tad to motoru, ko biju ziemā vēl sagatavojis, atdevu dēlam. Bet sanāca tā, ka man pašam nojuka un ar manu to īpašo motoru brauca dēls. Es mēģināju labot savu motoru, mēģināju braukt, bet tāpat viss juka un vajadzēja izstāties, un punktus nevarēju savākt. Arī Ceriņam un Kalniņam bija problēmas ar tehniku. Kalniņam gan mazliet mazāk,” atminoties piedzīvoto šajā sezonā, stāsta Varis.
2A klasē, kurā startē gulbenieši, piedalās aptuveni desmit braucēji.
“Raitis, sākot sezonu, jau brauca pirmajās vietās un tā arī noslēdza sezonu, izcīnot 1. vietu kopvērtējumā. Vienīgi Grobiņas posmā viņam neizdevās būt pirmajam. Ceriņam it kā viss labi, taču šad tad gadījās tehniskas problēmas, kas lika zaudēt punktus. Es trasē visvairāk konkurēju ar Ceriņu, jo Raiti panākt bija gandrīz neiespējami. Viņš bija pārliecinoši priekšā. Ceriņš man bija vislielākais konkurents. Tagad man veselība vairs neļauj braukt tā, kā agrāk. Tomēr braucu līdzi savai komandai un tikai skatīties no malas gan nespēju, jo gribas būt trasē. Un nav tā, ka brauktu pēdējās vietās. Cenšos, kur varu, kādam “iekost papēdī” un parādīt, uz ko vēl spēju,” smaidot teic Varis.
Viņš saka, ka šī sezona bija interesanta. Kopumā šogad notika aptuveni 11 sacensību posmi, kuri norisinājās Jaunmārupē, Grobiņā, Apē, Stendē, Mārupē un citur.
“Vislabāk mums, “zelta mopēdistiem”, patīk Vecumnieku trase. Tā ir dabiska trase, kur nav nekā lieka, bet ir kalniņi un pļavas. Otrajā vietā šogad ierindojas trase Stendē, jo sausā laikā tur var “gāzt”. Trešajā vietā – Apes trase, kur īpaši labi ir braukt, ja nav slapjš. Mēs paši esam nešķirami draugi, bet trasē kļūstam par sīviem konkurentiem. Tur draudzība pazūd, jo katrs cenšas “iekabināt” otram un pierādīt, kurš trasē ir labākais,” saka Varis.
