Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aicinās Latvijas Ārstu biedrību (LĀB) pārbaudīt divu ārstu – Tatjanas Ribakovas un Rutas Leikumas – zināšanas, jo par viņu profesionalitāti radušās šaubas Somijā, pirmdien raksta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
Vairāk nekā 100 ārstu, kuriem par nopietniem pārkāpumiem aizliegts praktizēt vienā Eiropas valstī, turpina strādāt citā. Vismaz divas šādas ārstes pieņem arī Latvijā, atklāja starptautiska žurnālistu izmeklēšana, kurā piedalījās “Re:Baltica”.
Ģimenes ārste Ribakova pieņem pacientus Liepājā, bet 2016. gadā viņa strādāja Somijā. Savukārt infektoloģe, interniste Leikuma pašlaik strādā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.
“Re:Baltica” raksta, ka Somijas ārstu uzraudzības iestādes “Valvira” lēmums uzskaita virkni nopietnu pārkāpumu Ribakovas darbā. Piemēram, nebūdama apmācīta, viņa ir veikusi ginekoloģisku pārbaudi. Citā gadījumā ar pieaugušajiem paredzētu ginekoloģisko aprīkojumu gribēja izmeklēt bērnu. “Valvira” eksperte secināja, ka tas “liecina par spriestspējas un izpratnes trūkumu par to, ka viņas rīcība varētu nodarīt kaitējumu pacientam”.
Citā reizē Ribakova “nebija diagnosticējusi acīmredzamu pneimoniju”. Vēl citā – nepamanīja acu problēmu, kuras dēļ pacients gandrīz zaudēja redzi.
Pēc visu pušu uzklausīšanas “Valvira” 2017. gadā nolēma, ka Ribakovas profesionālās iemaņas nav pietiekamas, lai varētu strādāt par ārsti Somijā. Un viņai atņēma tiesības praktizēt.
Pati Ribakova Latvijas Televīzijai apgalvo, ka nekas nopietns nenotika, un “Valvira” atzinumam nepiekrīt. “Nu, kaut kādi tur bija cilvēki neapmierināti, tas taču, es domāju, nekas traģisks nav,” viņa spriež. Ārste domā, ka problēma bijusi viņas nepietiekamās zināšanas par somu veselības aprūpi. Nevienai no Latvijas iestādēm viņa nav paziņojusi, ka viņai Somijā aizliegts strādāt par ārsti. “Kāpēc man būtu jāsaka? Tā ir mana privāta lieta,” viņa sacīja.
Savukārt attiecībā uz Leikumu sākumā somu uzraugs nevarēja saprast, vai par ārsti sūdzas, jo viņai trūkst zināšanu, vai tāpēc, ka viņa pietiekami labi neprot somiski. “Valvira” nolēma, ka situācija jāpārbauda rūpīgāk, tāpēc Tamperes universitātei uzdeva izvērtēt gan Leikumas teorētiskās, gan praktiskās zināšanas.
“Iekšķīgo slimību rakstiskajā eksāmenā Leikuma ieguva septiņus punktus no 80,” lasāms dokumentā. Piemēram, viņa nespēja atpazīt akūtu leikēmiju. Citā pārbaudē, kurā vērtēja iekšķīgo slimību zināšanas no primārās veselības aprūpes skatupunkta, Leikuma ieguva 12 punktus no 80. “Piemēram, vienā no jautājumiem Leikuma nespēja atpazīt nevienu iespējamu tūlītēju risku, un šāda rīcība veselības aprūpē varētu radīt kaitējumu pacientam,” secināja eksaminētāji.
2016. gada februārī Leikumai atņēma tiesības praktizēt medicīnu Somijā.
Leikuma Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka somu lēmumam nepiekrīt. Viņa uzskata, ka tas bijis politisks pasūtījums. Pēc atgriešanās Latvijā viņa nevienu neinformēja par aizliegumu, jo, “ja ierēdnis kaut ko pieņem, tam nav nekāda sakara ar Latviju”, viņa izteicās.
Abas ārstes par aizliegumiem Somijā savas darba vietas Latvijā neesot informējušas. Somijas iestādes brīdinājumu par abām ārstēm nosūtīja Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus informācijas sistēmā jeb IMI. Tajā 30 ES un asociētās valstis kopš 2016. gada apmainās ar informāciju arī par ārstiem, kam pārkāpumu dēļ aizliegts praktizēt.
Taču LĀB pārstāve Elita Vīksne “Re:Baltica” norādīja, ka, resertificējot ārstus, LĀB IMI sistēmā skatās tikai tad, ja zina, ka konkrētās personas strādājušas ārzemēs. Ja ne, neesot pamata. Vīksne skaidroja, ka sistēma ir sarežģīta un visus ārstus pārbaudīt būtu “liels administratīvais slogs”.
LĀB sēdē novembra sākumā lemšot, ko darīt ar tagad saņemto informāciju par Somijā darba iespējas zaudējušajām ārstēm.
Savukārt Veselības inspekcija “ņems vērā” saņemto informāciju, bet neko darīt nevarot, jo nav pacientu sūdzību, vēsta “Re:Baltica”.
Abu Meri žurnālistiem solīja skaidrot, ko likums viņam ļauj darīt. Tāpat viņš solīja sūtīt vēstuli LĀB, aicinot pārbaudīt šo ārstu zināšanas.
