Ir vai nav Gulbenes Vecie kapi kultūrvēsturiska vērtība? Ko nozīmē fakts, ka šogad tur par nekoptām ir atzītas 363 kapavietas? Vai ir pieņemami, ja jaunam apbedījumam tiek ierādīta kādas svešas ģimenes kapavieta, kura it kā pamesta novārtā, bet uz tās ir pieminekļi, krusti? Turklāt tiem cilvēkiem, kuri kārto virsapbedījumu, pašiem arī jāgādā par iepriekš apbedīto identitātes zīmju aizvākšanu. Kur likt?
Visi šie jautājumi karājas gaisā, un visu atbilžu “Dzirkstelei” pagaidām nav. Sabiedrībā ir sākusies diskusija starp tiem, kam nav vienalga. Svarīgi, kādus secinājumus izdarīs pašvaldībā.
Savukārt Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss ar “Dzirksteles” starpniecību aicina piederīgos rūpēties par viņu dzimtu kapiem. Luterāņu draudze jau gadiem ilgi aprūpē savu draudzes locekļu apbedījumus, jo daudziem nav radinieku, kuri to uzņemtos. I.Matīss zina stāstīt, ka ārzemēs ir tāda prakse, ka pašvaldība sūta vēstules apglabāto radiniekiem, aicinot sakopt apbedījumu vietas. Tajā pašā laikā mācītājs domā, ka pašvaldībai ir jāņem vērā tas, ka jaunāka gadagājuma cilvēki varbūt tik bieži kapus kopt neiet un neies, kā to mēdz darīt vecā paaudze. Varbūt esot vērts padomāt par jaunas kapsētas teritorijas ierādīšanu, kur nav koku un kur veidojams lakonisks labiekārtojums, lai kapsētas apsaimniekotājs varētu nopļaut zāli un tas arī būtu viss.
Pamesto kapu piemiņas zīmes – pašvaldības atbildība
Ne Gulbenē, ne novadā jaunas kapsētas nav jāveido, ir jāapsaimnieko esošās – “Dzirkstelei” pauž novada deputāts Valtis Krauklis. Viņš spriež no personiskās pieredzes, jo radi atdusas arī Druvienas un Zeltiņu kapos. Viņš ir novērojis tur daudz gadiem ilgi nekoptu kapavietu. Līdz ar to ir iespējams tikai nopļaut zāli un tas arī viss.
“Zinu gadījumus, kad tuvinieki paši pasaka: “Es dzīvoju Talsos un uz šejieni nebraukšu. Esmu veca. Bērni un mazbērni arī nebrauks uz šejieni. Dariet, ko gribat.” Un pat nav pagājuši 20-30 gadi pēc piederīgā apbedīšanas,” stāsta V.Krauklis.
Viņš pauž, ka, aktējot nekoptās kapavietas, “var kādam uzkāpt uz varžacs”, bet prakse rādot, ka šādu kapavietu, kuras ir nekoptas, būs arvien vairāk. Diskusija par virsapbedījumiem, pēc V.Kraukļa domām, nebūs ilglaicīga, jo arvien vairāk cilvēki izvēlas piederīgos aizgājējus kremēt un pelnus izkaisīt. Gulbenē, ja notiek virsapbedīšana uz ilgstoši nekoptajām kapavietām, par iepriekšējo kapavietas labiekārtojuma elementu aizvākšanu atbildīga ir pilsētas labiekārtošanas iestāde (ar 1. novembri pilsētas Saimnieciskā pārvalde) – uzskata V.Krauklis. Kur paliek vecie pieminekļi, krusti, to deputāts nezina. Viņaprāt, ja apbedījuma vietā ir tikai koka krusts un betona apmale, problēmām nevajadzētu būt, bet, ja kapavietā ir vērtīgs labiekārtojums, būtu jāsazinās ar apbedītā tuviniekiem, kā arī jāizvērtē labiekārtojuma kultūrvēsturiskā vērtība.
V.Krauklis pauž: “Kapu apsaimniekotājs varētu pieaicināt kādu Gulbenes vēstures zinātāju apsekot aktētās jeb kā ilgstoši nekoptas marķētās kapavietas.” Deputāts norāda, ka Gulbenes Vecie kapi ir digitalizēti, ir zināmi apbedītie. Noteikti Gulbenes Vecajos kapos esot tādi vēsturiski apbedījumi, par kuru kopšanu jārūpējas pašvaldībai.
Alūksnē piedāvā izstaigāt izziņas taku cauri kapsētai
Kamēr mēs tikai šausmināmies un nezinām, vai tiešām nekopto kapavietu iezīmēšana ar dzeltenajiem mietiņiem ir reāls drauds par virsapbedījumu veikšanu (vai tikai mēģinājums piederīgos mudināt sakopt atdusas vietas), Alūksnē savus kapus jau ir apzinājuši par kultūrvēsturisku vērtību, ir izstrādājuši tūrisma maršrutu pa kapu teritoriju, rādot apbedījumus un stāstot pilsētas un vietējās sabiedrības vēsturi.
“Maršruta autore ir Alūksnes tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece Dace Bumbiere-Augule. Ekskursijā pa kapsētu grupu var aizvest gids, bet mums ir izstrādāta arī digitālā platforma “Mazais loks pa Alūksnes Lielajiem kapiem”. Atverot mobilajā tālrunī QR kodu, atveras maršruta objektu karte. Tādā veidā maršrutu iespējams izstaigāt arī bez gida. Tur ir apraksti, skaidrojums, kāpēc maršrutā iekļauti konkrētie pieminekļi vai vietas kapsētā, kuras vērts redzēt. Šis piedāvājums interesē tos, kuri grib ko īpašu, ko vēl nav izpētījuši, iepazinuši Alūksnē. Var uzzināt, kāda ir dažādība kapsētā un kāda ir tās vērtība. Atceros gadījumu, kad maršrutu kapsētā kopā ar gidu tika izstaigājuši apmēram 70 interesenti,” “Dzirkstelei” stāsta Alūksnes tūrisma informācijas centra speciāliste Vita Rence.
Viņa saka – Alūksnes Lielajos kapos atdusas izcilas personības un ir arī unikāli veidots kapu dizains. Tūrisma maršrutu pa kapsētas teritoriju V.Rence nekādā gadījumā neuzskata par zaimošanu. Ikviens zina: ja tuvumā bēru ceremonija, tas jārespektē un tur nav jāiet, nav jātraucē.
Apbedījumi Vecajos kapos ir Gulbenes vēstures liecinieki
Diemžēl Gulbenes Vecajos kapos tikai 1922. gadā celtajai draudzes kapu kapličai ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss – “Dzirkstelei” saka gulbeniete Sarmīte Dundure, kura ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvades Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore. Viņa ir pārliecināta, ka Gulbenes Vecajos kapos apbedījumi ir pilsētas vēstures liecinieki. Virsapbedīšana un veco kapu pieminekļu, krustu novākšana, viņasprāt, ir uzskatāma par vēstures iznīcināšanu.
Kopš Pirmā pasaules kara tur ir arī kritušo vācu karavīru kapi. “Tos arī neviens nekopj. Vai būs virsapbedījumi?” vaicā S.Dundure.
Viņa arī piebilst, ka Vecajos kapos atdusas Gulbenes skolotāji, ārsti, inteliģence, stāsts par kuriem vienlaikus ir Gulbenes biogrāfija. S.Dundure akcentē, ka Vecie kapi taču skaitās daļēji slēgta kapsēta. Ko gan nozīmējot nekopto kapavietu aktēšana, vai to, ka turpinās intensīva šīs kapsētas izmantošana virsapbedījumu veidā?
“Šajā kapsētā ir senie čuguna krusti, arī izcili pieminekļi. Vai jānojauc, ja kapavietas ir nekoptas? Vai notiek izvērtēšana no kultūrvēsturiskā viedokļa? Netiek! Un šī nav tikai Gulbenes problēma, esmu dzirdējusi, ka arī citviet Latvijā kapsētās notiek tāpat,” ir bažīga S.Dundure.
Par to, cik patiesībā sena ir Gulbenes kapsēta, kas atrodas Miera ielā 12, S.Dundure stāsta, ka tā sākusies ar tā saucamo Jāņkalniņu, bet vēlāk paplašinājušies līdz Miera ielai, kā arī pāri Zvaigžņu ielai Svelberģa virzienā.
“Vecmāmiņa man stāstīja – Jāņkalniņa viena mala ir norakta, būvējot dzelzceļu. Ņemot no turienes zemi dzelzceļa būvei, redzēti apbedījumi trijos stāvos. Esot vēlušies ārā bluķa zārkos apbedītie,” zina teikt S.Dundure.
Virsapbedījumi: cik cilvēku, tik viedokļu; juridiski viss ir kārtībā
Gulbenes novada deputāts Artūrs Smagars domā tā: “Cilvēkiem ir dažādi uzskati – citi nevēlas tikt apglabāti jau esošā kapavietā, citiem vienalga. Man pagaidām par šo jautājumu nav viennozīmīga viedokļa. Ir speciālas iestādes, kas nodarbojas ar kapu apsaimniekošanas jautājumu, un viņiem noteikti ir iestrādes, ko darīt ar vecajiem krustiem. To, vai tas ir vēsturisks vai nav vēsturisks objekts, visticamāk, nosaka normatīvie akti.”
Deputāts Normunds Audzišs saka tā: “Pašreiz Kapsētu likums tiek izskatīts un apspriests, virzītāja ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kas tālāk sagatavos likumprojektu nodošanai Saeimai un komisijām. Paredzētas daudzas izmaiņas, tiks radīts vienots regulējums, būs jāuztur digitāls kapsētu apbedījumu reģistrs, jānodrošina kapsētu labiekārtošana (ūdens, tualetes, atkritumu šķirošana, teritorijas iezīmēšana). Likumprojektā ir arī regulējums par virsapbedījumiem, kapu dziļumu, kā arī tiks vērtēti senie ar kulturvēsturisku nozīmi esošie kapi. Ja tiks piešķirts šis statuss, tad pašvaldība rūpēsies par to saglabāšanu un uzturēšanu.”
Viedoklis ir arī deputātam Andim Caunītim: “Latvijā nevajadzētu tik ļoti virzīties uz virsapbedījumu veidošanu. Nevajadzētu to popularizēt. Mirušo kremēšana arī ne visiem ir pieņemama. Kā saka, no zemes mēs esam nākuši un par zemi mums ir jāpaliek. Virsapbedījumiem vajadzētu pa vidu 50-70 gadus (nevis tikai 20, kas saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jau ir pietiekami). Nedomāju arī, ka nav iespējas paplašināt kapus. Vai tad mums ir tik trūcīgi ar zemi, ka nevaram cilvēkam atmērīt septiņas pēdas, lai ir savs kaps, lai nav jāgulda kādam citam virsū vai cieši blakus? Jo vairāk tad, ja starp apbedītajiem nav radniecisku saišu. Protams, ja gribam apbedīt tuvinieku Gulbenes Vecajos kapos, tur ir pašauri. Ilgtermiņā būs jādomā, vai ir iespēja paplašināt kapsētu, ņemot klāt kādu zemi, vienojoties ar privātīpašniekiem. Daudzi gulbenieši izvēlas Stāmerienas kapus. Apbedījumus sakopt brauc bānītī.”
No “Dzirkstele.lv” lietotāju komentāriem
◆ Ja mirušo atdusas vietu neuzskatām par svētumu, tad jēgu zaudē arī kapusvētki un svecīšu vakari!
◆ Civilizētība izpaužas arī kapu kultūrā, kur nekrāmē visus vienu otram virsū kā Osvencimas nāves nometnē. Brīvā Latvijā desmitiem hektāru tukšās zemēs jāatrod vieta netraucētam mūža mieram.
◆ Ja tā labi padomā – tur apbedītie ir mūsu tautas daļa. No tā izriet, ka savu tautu necienām. Tautai, kas sevi neciena, nav nākotnes.
◆ Mans vectēvs bija barona fon Volfa mēbeļgaldnieks un kokgriezējs, vecmamma – turpat audēja. No barona laikiem viņiem ir iedalīts savs dzimtas kapu laukumiņš Vecajos kapos. Un tagad – brīvā Latvijā – kādi nolems, ka tad, kad vairs nevarēsim dažādu iemeslu dēļ to apkopt, citus kraus virsū?
◆ Savām acīm redzēju, kā 1978. gadā, rokot vectēvam kapu, bija apakšā galvaskauss.
◆ Citās pilsētās atjauno senās kapsētas, pēta un atklāj vēl nezināmus faktus par tās iedzīvotājiem, bet mēs visu nolīdzināsim un izliksimies, ka nekas nav bijis?
Šobrīd vēl Saeimas izskatīšanā esošais Kapsētu likums paredzēs:
◆ Kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendāra gadā laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim apseko kapavietas un informē pašvaldību par ilgstoši nekoptām kapavietām. Pašvaldība pieņem lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu, un par to informē kapavietas turētāju. Ja kapavietas turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novieto kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norāda savu kontaktinformāciju saziņai. Paziņojumu pašvaldība ir tiesīga izvietot arī citur, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.
◆ Pašvaldība lemj par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu kapavietas turētājam, ja kapavieta netiek sakopta triju gadu laikā. Ja noteiktajā termiņā kapavieta tomēr tiek sakopta, pašvaldība atceļ savu iepriekš pieņemto lēmumu par kapavietas lietošanas tiesību atņemšanu. Pašvaldība var lemt par kapavietas izmantošanas tiesību atjaunošanu kapavietas līdzšinējam turētājam vai par šo tiesību piešķiršanu citai personai.
◆ Kapsētas apsaimniekotāja pienākums ir kopt atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai bezpiederīgo mirušo un nezināmu (neidentificētu) mirušo kapavietas, kā arī kapavietas, kuru izmantošanas tiesības kapavietas turētājam ir atņemtas sakarā ar kapavietas nekopšanu. Tādējādi kapsētas apsaimniekotājs var sakopt ilgstoši nekopto kapavietu un piedāvāt to apbedījuma veikšanai kā brīvu kapavietu. Kapavietā esošie labiekārtojuma elementi, kuru īpašnieks nav zināms vai nav pieteicies, nonāk pašvaldības valdījumā.
◆ Virsapbedījumu var veikt ne agrāk kā 20 gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt īsāku periodu virsapbedījumu veikšanai kapsētā vai tās daļā, ņemot vērā augsnes īpašības un gruntsūdens līmeni.
AVOTS: MK.GOV.LV
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts #SIF_MAF2025
