Pagājušās nedēļas nogalē Jaungulbenes tautas namā notika Jaungulbenes iedzīvotāju sarunu forums “Jaungulbenes pagasta nākotne”.
Jaungulbenes tautas nama vadītāja Laura Jermacāne, kura organizēja forumu, stāsta, ka Jaungulbenē šāds forums noritēja pirmo reizi un, lai arī tas nepulcināja lielu iedzīvotāju skaitu, tas noteikti tiks rīkots regulāri arī nākotnē.
“Mums ir svarīgi sadzirdēt kopienu, tās vajadzības, jākliedē šaubas un baumas,” uzsver L.Jermacāne.
Uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja Gulbenes novada pašvaldības domes deputāts, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas loceklis, kā arī sociālo un veselības jautājumu komitejas loceklis Guntis Princovs, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis un Jaungulbenes attīstības biedrības pārstāvis Alvils Pētersons.
Pazūd Gulbenes novadam
L.Jermacāne atzīst, ka uz pirmo tikšanos nebija ieradies liels iedzīvotāju skaits. Kopumā forumu līdz ar pasākuma organizatoriem, ekspertiem un brīvprātīgajiem apmeklēja 32 apmeklētāji.
Jaungulbeniete Mudīte Putniņa “Dzirkstelei” sacīja, ka viņa ir savas vietas patriote.
“Esmu zemessargs, esmu arī pārņēmusi mammas bioloģisko saimniecību “Meteņi” Jaungulbenē, un man ir svarīgi, lai pagasts attīstītos un attīstītos arī tūrisms. Mēs šeit esam tik, cik mēs esam, un ir svarīgi, lai mēs piedalītos aktivitātēs un atbalstītu viens otru,” pauda M.Putniņa.
Viņa uzsvēra, ka viens no sāpīgākajiem jautājumiem skar tieši Gulbīša pamatskolu, kura nu vairs nepastāv.
“Man ļoti gribētos, lai šeit būtu atkal skola. Tie, kas šeit dzīvo, nebrauc jau mācīties uz Gulbeni, viņi brauc uz Cesvaini, līdz ar to šie bērni pazūd Gulbenes novadam,” pauda M.Putniņa.
Satrauc degradētās teritorijas
Aktuāls jautājums ir vecās arodskolas ēkas, kuras pašlaik ir ļoti bēdīgā stāvoklī.
J.Duļbinskis informēja, ka ēkas ir Smiltenes tehnikuma pārvaldībā, taču komunikācija ar tehnikumu nevedas.
“Nav īsti normāli, ka muiža ir iekonservēta, bet muižas kompleksa ēkas, kurās agrāk bija arodskola, ir tik bēdīgā stāvoklī. Tās drūp ne pa gadiem, bet pa dienām,” pauda J.Duļbinskis.
Arī G.Princovs uzsvēra, ka šāda situācija ir absurda, jo ēkas ir Latvijas kultūras pieminekļu statusā. Viņš uzsvēra, ka ir jāveic konkrētas pārrunas ar Smiltenes tehnikuma vadību un tas ir jādara pēc iespējas ātrāk.
Iedzīvotājus satrauca arī citi jautājumi, kā, piemēram, kur Jaungulbenes pagastā apbedīt savu četrkājaino mīluli, ko darīt ar nesakoptajām ceļa malām dažās pagasta teritorijās, vai vajadzētu demontēt vecās labierīcības pie stacijas, kādus kultūras pasākumus gribētos nākotnē apmeklēt Jaungulbenes pagastā.
Ir vērts sapņot
A.Pētersons mudināja ikvienu atnākušo arī pievienoties Jaungulbenes attīstības biedrībai un kopīgiem spēkiem risināt dažādus jautājumus.
“Mēs paši arī varam daudz ko izdarīt! Un, ja mūsu būs aizvien vairāk, mēs varēsim vērsties pie pašvaldības ar saviem jautājumiem un priekšlikumiem, sakot, ka mēs esam jau, piemēram, 40 cilvēki un mūsu redzējums, lūk, ir šāds,” pauda A.Pētersons.
Viņš mudināja ikvienu nesagumt zem problēmu nastas un redzēt arī risinājumus.
“Vēlamies nākotnē aprīkot Jaungulbeni ar soliņiem, gribētu arī Jaungulbenē noorganizēt taku skrējienu “Stirnu buks”,” uzsvēra A.Pētersons.
Viņš teica, ka nereti cilvēki baidās sapņot, bet viņš cerot, ka reiz Jaungulbenes muižas ēka varētu piederēt Jaungulbenes attīstības biedrībai un tā būtu vieta, kurā radīt idejas un kurā varētu darboties ikviens Jaungulbenes iedzīvotājs.
