Pēc Lizuma attīstības biedrības aicinājuma iedzīvotāji 30. oktobra vakarā sapulcējās pagasta kultūras namā. Mērķis bija diskutēt par iedzīvotāju padomes iespējamo veidošanu, par mērķi, funkcijām, nozīmi.
Vadīt sarunu bija uzaicināta Anita Birzniece. Izskaidrojošu informāciju par iedzīvotāju padomēm sniedza novada pašvaldības projektu vadītāja Inga Lapse un Druvienas, Lizuma, Tirzas un Rankas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Irēna Jansone.
Pašvaldībā tagad gaida iesniegumu padomes dibināšanai
“Iedzīvotāji ir izrādījuši interesi par iedzīvotāju padomes veidošanu, tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki jautājumi gan par būtību, gan par procesu. Iedzīvotāji augstu novērtē Lizuma biedrību darbību, bet vēlas plašāku iedzīvotāju pārstāvniecību, vienoties par kopīgām kopienas interesēm un pagasta attīstības mērķiem. Konkrētas vienošanās par padomes izveides termiņiem nav. Gaidām iesniegumu,” jau pēc tikšanās “Dzirkstelei” teica I.Lapse.
Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte “Dzirkstelei” teica: “Mūsu pagastā darbojas divas biedrības, kurās esmu iestājusies. Sadarbība ar biedrībām mums palīdz veidot veiksmīgākas, daudzveidīgākas kultūras norises Lizumā. Darbošanās biedrībās un iedzīvotāju padomēs ir brīvprātīgs darbs. Atšķirība ir to pastāvēšanas finansējumā. Biedrības tiek uzturētas no biedru naudām, projektiem un iestāžu finansējuma, kuri nav lieli, bet ir. Iedzīvotāju padomēm tas izpaliek. Tāpat tās pastāvēšanai nepieciešama regulāra iedzīvotāju iesaiste, izpratne un zināšanas. Lai pieņemtu dažādus lēmumus, kā labāk rīkoties, vienmēr noder kāds vērtīgs padoms vai vienkārša saruna ar cilvēkiem, kuriem rūp attiecīgā joma. Iedzīvotāju padome varētu būt tāds padomdevējs, kurš būtu mūsu pagasta iedzīvotāju kodoliņš, ap kuru varētu risināties mūsu pagasta dzīve.”
Lizuma attīstības biedrības pārstāve Tīna Žmuida “Dzirkstelei” pastāstīja: “Tikšanās par iedzīvotāju padomi norisinājās Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projektā “Kopā Lizumam”. Mērķis bija noskaidrot, kādas ir padomes funkcijas, ietekme, kā tā mijiedarbojas ar pagastu apvienības pārvaldi un pašvaldību, kā arī gūt atbildes uz citiem iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem.”
Viņa akcentēja, ka “I.Jansone ir bijusi līdzās (komisijā) divu novada padomju dibināšanā”. T.Žmuida arī pastāstīja: “Tikšanās bija apmeklēta, kas lielākoties norāda uz to, ka iedzīvotājiem rūp, kas notiek viņu pagastā. Atnācējiem bija interese uzzināt vairāk par iedzīvotāju padomi, kas automātiski gan nenorāda uz vēlmi padomi dibināt vai tajā iesaistīties. Jāņem vērā, ka diskusijai bija informatīva būtība. Tās izskaņā vairums dalībnieku atzina, ka būtu vērts mēģināt dibināt iedzīvotāju padomi. Vienlaikus diskusijas dalībnieki pauda arī savas bažas un neskaidrības, kas palikušas attiecībā uz iedzīvotāju padomi, piemēram, kā praktiski padomes locekļi spēs pārstāvēt visu pagasta iedzīvotāju intereses, jo tas ir svarīgi.”
Tikšanās mērķis – informēt, nevis organizēt padomes izveidi
Tikšanās laikā netika noskaidrots, vai un kuri tās dalībnieki vēlētos iniciēt tālāk iedzīvotāju padomes dibināšanu vai kandidēt uz to, jo tāds nebija mērķis, “Dzirkstelei” izskaidroja T.Žmuida.
Viņa teica: “Lizuma attīstības biedrība iniciēja diskusiju par iedzīvotājiem svarīgu jautājumu, proti, iedzīvotāju padomes dibināšanu, jo mūsu interesēs ir iesaistīt sabiedrību būtisku jautājumu un problēmu risināšanā. To, vai tiks dibināta padome, tālāk jau noteiks iedzīvotāju aktivitāte un iniciatīva. Dibināšana notiek tikai tad, ja pašvaldība saņem iedzīvotāju iesniegumu ar noteiktu parakstu skaitu. Biedrība kā juridiska persona dibināšanas vai vēlēšanu procesā nevar iesaistīties, bet izvēle to darīt ir katram Lizuma iedzīvotajam kā privātpersonai.”
Sabiedrības integrācijas fonda interneta vietnē var uzzināt, ka projekts “Kopā Lizumam” ir atbalstīts ar 8650 eiro.
T.Žmuida pastāstīja: “Projektā bija vairākas aktivitātes. Lizuma attīstības biedrībai tika izstrādāta vizuālā identitāte – logotips dažādās versijās, krāsu palete, dokumentu veidnes. Informācija, kā rīkoties ar katru no elementiem, apkopota stila grāmatā jeb vizuālās identitātes vadlīnijās. Maijā norisinājās iedzīvotāju talka. Kopīgi tika sakārtota estrādes apkārtne un iestādītas 20 hortenzijas, 20 ceriņi un 50 lazdas. Estrāde ieguva papildinājumu – sešus puķu podus, kuros tika iestādīti vasaras ziedi. Tika sarīkotas radošās darbnīcas aprīlī un augustā. Darbnīcas tika organizētas sadarbībā ar Lizuma pamatskolas skolotāju Olgu Kemin no Ukrainas, iekļaujot tajās latviešu un ukraiņu kultūrai raksturīgus elementus. Tika izveidotas koka norādes uz 12 Lizuma centra ēkām vai vietām, piemēram, bibliotēku, sporta zāli, kafejnīcām. Šobrīd norādes ir izgatavotas, bet vēl nav uzstādītas – tas paredzēts drīzumā. Norādes būs ozollapu formā. Vēl tika organizētas diskusijas augustā un oktobrī. Pirmā diskusija bija par Lizuma attīstību un notika pagasta svētku ietvaros, otrā notika 30. oktobrī – par iedzīvotāju padomi.”
T.Žmuida arī teica: “Vienlaikus daru zināmu, ka tikko īstenojām arī estrādes labiekārtošanas projektu “Lizuma estrādes apkārtnes labiekārtošana: vieta kultūrai un kopienai”. Šajā projektā estrādei tika piebūvēta deju grīda, iegādāti 100 koka soli, kā arī, ņemot vērā to, ka estrādei nav elektrības pieslēguma, sarūpētas divas skandas jeb bezvadu skaļruņi, astoņi solārie prožektori un septiņas solārās lampiņu virtenes. Projekta kopējās izmaksas bija 14 965,90 eiro, no kuriem 70 procentus sedza “Leader” programma, 10 procentus Gulbenes novada pašvaldība un 20 procenti bija Lizuma iedzīvotāju un uzņēmumu ziedojumi.”
Šobrīd Lizuma attīstības biedrība turpina īstenot arī projektu “Dzīves prasmju apguve jaunieša personības izaugsmei”. Projekta mērķis ir nodrošināt skolas jauniešiem iespēju neformāli apgūt mūsdienīgas un praktiskas prasmes, kas veicinās personības izaugsmi, attīstību un būs noderīgas ikdienas dzīvē. “Šobrīd jau aizvadītas trīs apmācības – par fotogrāfiju, radošo domāšanu un publisko runu. Būs arī par laika plānošanu un pašmenedžmentu, ilgtspējīgu domāšanu, problēmu risināšanu un finanšu pratību. Šīs apmācību tēmas kā aktuālas izvirzīja un izvēlējās paši jaunieši. Katrām apmācībām tiek pieaicināti pieredzējuši un profesionāli vadītāji. Šo projektu simtprocentīgi (attiecināmās izmaksas ir 6000 eiro – red.) finansiāli atbalsta “Leader” programma,” saka T.Žmuida — Diāna Odumiņa
Lizumā ir divas aktīvas biedrības, kuru darbība vērsta uz pagasta un tā iedzīvotāju izaugsmi:
● Lizuma attīstības biedrība ir nodibināta 1999. gadā. Kopš 2007. gada tā ir sabiedriskā labuma organizācija. Biedrības izpildinstitūcijā ir trīs cilvēki – Arvīds Dane, Inese Dārziņa, Marina Grīnberga;
● “Lizuma tautskola” ir 2004. gadā dibināta biedrība. Kopš 2021. gada tai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Biedrības izpildinstitūcijā ir Irēna Ābeltiņa, Elita Dūte un Dace Mikulāne.
AVOTS: “LURSOFT”
