Gulbenes novada vidusskolā viesojas Ārlietu ministrijas pārstāvji
Ārlietu ministrijas organizētā atvērto durvju diena pagājušajā nedēļā notika Gulbenes novada vidusskolā.
Tikšanās laikā jauniešus uzrunāja Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors un kādreizējais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, konsulārā departamenta pārstāvis Ansis Hercogs un politiskā departamenta direktora vietniece Ieva Apine.
Lai arī sarunas mērķis bija ieinteresēt jauniešus diplomātu darbā, viens no tikšanās lielākajiem fokusiem bija drošība šajā politiski saspringtajā laikā.
Sankcijas ir efektīvākais nemilitārais instruments
“Krievija 2022. gadā iebruka suverēnā valstī – Ukrainā. Tas ir izmainījis arī mūsu ikdienu. Mēs esam atvēruši savas robežas Ukrainas civiliedzīvotājiem, domājam par valsts drošību, iesaistāmies sankciju ieviešanā pret Krieviju,” tikšanās laikā uzsvēra I.Apine.
Viņa norādīja, ka Eiropas Savienības pārstāvji sanākuši kopā 19 reizes, lai spriestu par sankcijām Krievijai. Viņa uzsvēra, ka tieši finansiālais slogs uz Krieviju ir viens no veidiem, kā vājināt agresorvalsts pozīcijas, un sankcijas ir efektīvākais nemilitārais instruments.
“Sankcijas ir instruments tās kopējā ārpolitikas un drošības politikā, tādēļ ir nozīmīgi, ka tā tiek īstenota kolektīvi, visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vienojoties par sankciju apstiprināšanu pret Krieviju vienprātības ceļā, tādējādi arī nodrošinot kopīgu sankciju īstenošanu. Latvijas valdība uzskata, ka esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus,” norādīja I.Apine.
Viņa uzsvēra, ka šogad jaunās sankcijas saistās arī ar pilnīgu aizliegumu importēt sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas.
“Enerģētikas sektors Krievijas iegrožošanas kontekstā ir nozīmīgs, jo naftas un gāzes ieņēmumi Krievijas budžetā ir svarīgākais kara finansēšanas avots. ASV un ES šoreiz fokusējas tieši uz lielajiem uzņēmumiem un mehānismiem ar vērienīgu ietekmi uz šo sektoru. Lēmums potenciāli ietekmēs Krievijas enerģētikas ieņēmumus, tie var būtiski samazināties, kas savukārt var ierobežot tās spējas finansēt agresijas karu Ukrainā,” pauž I.Apine.
Cīņa ar dezinformāciju
Kā otru svarīgāko punktu I.Apine minēja cīņu ar dezinformāciju un pārdomātu viedierīču izmantošanu, kā arī ziņu avotu pārbaudīšanu, it sevišķi attīstoties mākslīgajam intelektam.
I.Kļava, kurš nepilnus četrus gadus, arī aktīva iebrukuma laikā, strādāja par vēstnieku Ukrainā, “Dzirkstelei” uzsvēra, ka vislabākais veids, kā pārbaudīt ziņu patiesumu, ir aplūkot ziņu pirmavotus un aplūkot vairākus ziņu avotus.
“Ir jātrenē kritiskā domāšana, ir jāizvērtē saturs. Informācija jāapskata arī valsts oficiālajos avotos. Kas attiecas uz Ukrainu, viens no visobjektīvākajiem informācijas avotiem ir neatkarīgo žurnālistu veidotā tiešsaistes avīze “The Kyiv Independent”. Kritisko domāšanu ikdienā nebūt nav viegli trenēt, jo ne katrs iedzīvotājs ir erudīts politiskajos jautājumos. Tas ir liels izaicinājums,” akcentēja I.Kļava.
Sarunā ar jauniešiem viņš uzsvēra, ka visizaicinošākais, strādājot kara apstākļos, ir redzēt cilvēku ikdienu. Aiz katra politiska lēmuma atrodas iedzīvotāji, kuri cieš, vai cieš arī viņu īpašumi. Arī gaisa trauksmes atstāj savu iespaidu, jo diplomātu darbs ir izaicinošs, taču kara apstākļos tas paliek vēl grūtāks.
Atbalsts no sabiedrotajiem – garantēts
“Kāpēc mēs esam NATO? Ne jau tikai tāpēc, ka gribam būt labo pulciņā. Tas ir drošības garants. NATO organizācijā rūpējamies politiski un militāri par savu drošību, un katrai valstij no 32 NATO dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt. Mums ir aizdomas, ka blakus valstij ir slikti nolūki, un izmantojam 4. pantu – konsultāciju ar jebkuru valsti par mūsu drošību,” pauda I.Apine, skaidrojot NATO 4. panta neatsveramo nozīmi arī Latvijas drošībai.
Viņa uzsver, lai arī pie NATO kopīgā apspriedes galda var valdīt dažādi uzskati, Latvija atrodas pie šī galda un var būt droša par sabiedroto atbalstu.
Jāizvairās doties uz Krieviju un Baltkrieviju
Taujājot skolēnus par to, kas viņiem saistās ar drošību, daži skolēni atbildēja – policija. Savukārt A.Hercogs pastāstīja, kā ikviens var sevi pats pasargāt ceļošanas laikā, it īpaši, kad arī Eiropā valda saspringums par savu drošību.
“Mēs, protams, nevaram aizliegt ceļot, jo Latvijas Satversmes 98. pants nosaka ikvienam tiesības brīvi ceļot ārpus Latvijas, taču brīdinām, ka uz Krieviju un Baltkrieviju nav ieteicams doties,” uzsvēra A.Hercogs.
Runājot par valsts drošību, A.Hercogs pieminēja gadījumus, kad cilvēki, paši nezinot, ir piekrituši pārvadāt nelegālos robežas šķērsotājus.
“Viņiem ir iedotas atslēgas un palūgts kaut kur pārvest automašīnu, un cilvēki pat nenojauš, ko pārvadā. Šādi gadījumi notiek, taču tie neizslēdz cietumsodu,” pauda A.Hercogs.
Viņš mudināja vienmēr izvērtēt riskus, it sevišķi gadījumos, ja kāds jums prasa palīdzību, kā arī šajā politiskajā situācijā izvairīties no braucieniem uz agresorvalsti un tās režīmu atbalstošajām valstīm.
Vai vienkāršie iedzīvotāji būs informēti?
Gulbenes novada vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Aivija Grīnberga diplomātiem uzdeva tik daudziem aktuālo jautājumu: “Ja gadījumā jūs zināsiet, ka kaut kas tuvojas un drīz sāksies, vai jūs informēsiet arī mūs, vienkāršos iedzīvotājus?”
I.Kļava sacīja: “Protams, jo mēs dzīvojam demokrātiskā valstī! Mūs visus satrauc, vai kas notiks. Pašlaik mēs runājam par riskiem, bet tas nav fatāli garantēts. Mums vienkārši ir jāapzinās riski. Daži cenšas publiskajā telpā uzkurināt, ka Krievija iebruks Latvijā, norādot pat gadu, mēnesi, bet tās ir muļķības. Vienkārši pastāv risku situācija, kamēr vien blakus valstī pastāvēs šāda politiskā situācija. Kaut kādu brīdi mēs vēl iesim cauri turbulentiem laikiem,” pauda I.Kļava.
Okupants tiešām ticēja, ka sagaidīs ar ziediem
Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors un kādreizējais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava atbild uz “Dzirksteles” jautājumiem.
– Kādas kara priekšnojautas bija, esot un strādājot vēstniecībā Ukrainā?
– Nojauta par militāru saasinājumu bija jau 2021. gada nogalē, jo vairāku mēnešu garumā Krievija soli pa solim palielināja savu karavīru un tehnikas koncentrāciju pie Ukrainas robežām.
Nebija gan skaidrības, kā konkrēti tas viss izvērsīsies. Ticamākā versija, kas visiem bija prātā, bija tāda, ka sagaidāmas lielākas sadursmes Donbasa reģionā Ukrainas austrumos. Neviens īsti neticēja, ka sāksies Krievijas uzbrukums galvaspilsētai Kijivai un mēģinājums to ieņemt, kā arī mēģinājums nomainīt Ukrainas valdību un okupēt visu Ukrainas teritoriju. Tas šķita neticami arī tādēļ, ka Krievijas sakoncentrētie spēki – ap 200 000 karavīru nebija neko daudz lielāki par Ukrainas regulāro armiju. Skaitliskais pārsvars, ja viņš bija, bija minimāls. Bet Krievija vienalga izšķīrās par šādu uzbrukumu – lielā mērā nepareizu aprēķinu un vienkārši arogances dēļ, jo Putins neticēja, ka ukraiņi ar ieročiem rokās pretosies. Putins, visticamāk, tiešām ticēja tam, ka okupantus sagaidīs ar ziediem un tāda nopietna kara nemaz nebūs.
Pirmā prioritāte, karam sākoties, bija Latvijas pilsoņu evakuācija no Ukrainas, kas arī tika sekmīgi īstenota, tam nolūkam izmantojot mūsu diplomātu iepriekš izveidotu atbalsta punktu Ļvivā, caur kuru ar autobusiem tika evakuēts 261 cilvēks. Vienlaikus Latvija arī uzņēma lielu daudzumu Ukrainas bēgļu. Kopš 2022. gada 24. februāra vairāk nekā 69 000 ukraiņu ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa vīzas.
– Latvija Ukrainai sniedz tik ļoti nepieciešamo atbalstu. Kā šajā procesā iesaistījās Latvijas vēstniecība Ukrainā?
– Palīdzība Ukrainai noritējusi daudzos veidos. 2022. gada pirmajā pusgadā Latvijas vēstniecībai Ukrainā sadarbojoties ar fondu “Ziedot.lv” izdevās nosūtīt 52 kravas (aptuveni 1000 tonnas) humānās palīdzības gandrīz vai uz visiem Ukrainas reģioniem. Īpaši cieša sadarbība bija ar Latvijas goda konsuliem Slovjanskā, Zaporižjē un Vinnicā. Tā pārsvarā bija pārtika, sadzīves ķīmija, apģērbs.
Sadarbībā ar rehabilitācijas centru “Vaivari” 2022. gada laikā tika nodrošināta rehabilitācija 62 pacientiem – ievainotiem karavīriem no Ukrainas.
Kas attiecas uz atjaunošanas darbiem Ukrainā, tad vēstniecība Kijivā saņēma ļoti daudz palīdzības lūgumu no karā cietušajiem Ukrainas reģioniem. 2022. gada jūnijā mēs veicām izpētes braucienu uz Černihivas apgabalu, savukārt 2022. gada septembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Černihivu kā Latvijas prioritāro rekonstrukcijas reģionu. Ar Černihivas reģionu bija cieša sadarbība arī pirms kara – ekonomiskie sakari, pilsētu sadraudzība, divpusējās vizītes.
Tam sekoja divu sieviešu atbalsta centru izveide Černihivas pilsētā (sadarbība ar nevalstisko organizāciju “Marta”). Tāpat Černihivas pilsētai tika piegādātas Latvijā ražotas moduļu mājas, aprīkojums un mēbeles bērnudārziem. Apgabala izglītības iestādēm tika piegādāti strāvas ģeneratori. Latvija Černihivas apgabalam ir sniegusi ļoti lielu palīdzību.
– Vai šajā laikā jums ir satraukums par to, ka Krievija varētu iebrukt arī Latvijā?
– Iebrukuma laikā Ukrainā man tiešas bažas par Latviju nebija, jo Latvija ir NATO alianses dalībvalsts. Protams, notiekošais uzbrukums Ukrainai, mēģinājums ieņemt triecienā Kijivu – tas viss bija pārsteigums, bet tobrīd pārdomu brīžos es vairāk domāju par to, kāds būs beigu rezultāts šim procesam un cik lielā mērā tas pasliktinās mūsu reģiona drošību.
Protams, ja Krievijas plāni izdotos un Ukraina tiktu okupēta, tad Krievija vispirms mēģinātu nodrošināt pilnīgu politisko un militāro kontroli pār Ukrainu, mēģinot apkarot un apspiest Ukrainas iedzīvotāju pretošanās kustību. Tas, visticamāk, prasītu vairākus nākamos gadus. Bet pēc tam – Putina agresīvajiem plāniem Ukrainā sekmējoties, mūsu reģiona drošība ievērojami pasliktinātos, jo agresoriem apetīte rodas ēdot.
Ukrainas okupācijas sekmīgs iznākums lielā mērā nostiprinātu Putinam pārliecību, ka viņš var darīt visu, kas viņam ienāk prātā, un viņam par to nebūs nekādas negatīvas sekas.
#stiprakopienastipravalsts2025 #SIF_MAF2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
