Beidzot Baltijas ministri spēj vienoties – kad ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) projektā laikam no 2014. līdz 2020. gadam valstis ir ES atbalsta saņēmēju tabulas lejasgalā, tad kaimiņvalstu lauksaimniecības ministri Laimdota Straujuma, Mindaugs Kuklieris un Helirs Valdors Sēders ir vienojušies par kopīgu pozīciju netaisnīgo tiešmaksājumu novēršanā.
ES atbalstam jānonāk pie ražojošajiem lauksaimniekiem, nevis “dīvāna zemniekiem”.
Kā zināms, 20. janvārī Berlīnē triju Baltijas valstu zemkopības ministri un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji parakstīja kopīgu deklarāciju “Par godīgu Kopējo lauksaimniecības politiku visām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
“Šis ir jauns posms mūsu sadarbībā,” pēc tikšanās vakar Rīgā atzina Laimdota Straujuma.
“Sākam apspriesties, lai sagatavotu kopīgu pozīciju gan par tā saukto KLP “zaļo komponentu”, gan par formulējumu, kas ir aktīvais zemnieks, kuram pienāktos tiešmaksājumi,” viņa atbildēja. Tiesa, ir jautājumi, par kuriem ir atšķirīgas pozīcijas, piemēram, par cukura kvotu pārtraukšanu.
