ACTA nolīgums ļauj plaši interpretēt normas; tas ceļ paniku sabiedrībā. Pavisam droši var apgalvot, ka šķēpi par nesen parakstīto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratificēšanu Latvijā vēl tiks lauzti.
Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) cenšas iedzīvotājus pārliecināt, ka minētais nolīgums jau sen ir ticis saskaņots ar sabiedriskajām organizācijām, taču tas īsti nepārliecina. Arī IT nozari pārstāvošās asociācijas atzīmējušas, ka minētais nolīgums nokritis «no skaidrām debesīm».
Trešdien Saeimas Ārlietu komisijā EM valsts sekretārs Juris Pūce deputātus centās pārliecināt, ka ACTA stiprinās Latvijas ražotāju intelektuālā īpašuma aizsardzību, jo esot bijuši gadījumi, kad ārvalstīs nelikumīgi tiek izmantotas Latvijas preču zīmes.
Turklāt Latvijā cilvēki jautājumus par intelektuālo īpašumu uztver diezgan vieglprātīgi, ko pierāda nelegāla mūzikas un video filmu lejupielāde internetā, uzsvēra J. Pūce. Tāpat viņš deputātiem apliecināja, ka ACTA nepaplašinās esošās normas Latvijā, un noraidīja bažas, ka minētais nolīgums ierobežos cilvēka tiesības uz privātumu.
