Globālās norises nedaudz mazina arī Latvijas ekonomikas apgriezienus. Kā jau daudzi to prognozēja, valsts ekonomikas izaugsmes ceturtajā ceturksnī būs iezīmējusies ar pieauguma tempu samazināšanos, taču šķiet, ka Centrālās statistikas pārvaldes ātrais aprēķins par tautsaimniecības sniegumu pagājušā gada nogalē virknei analītiķu licis vilties.
Proti, sākotnējās prognozes liecināja, ka gada pēdējie trīs mēnesī valsts tautsaimniecībai varētu būt vainagojušies ar pat sešu procentu vērtu pieaugumu gada izteiksmē, taču statistiķu nule kā publicētais aprēķins liecina vien par piecu procentu izaugsmi.
Ja raugāmies uz situāciju plašākā griezumā, skatiena fokusā ietverot arī vispārējo situāciju globālajā ekonomikā, šis sniegums ir uzskatāms par ļoti labu, sevišķi vēl pēc tam, kad novembrī Latvijas tautsaimniecību satricināja pēc aktīvu apjoma desmitās lielākās komercbankas – Latvijas Krājbankas krahs.
Banku analītiķu komentāros jaunākie ekonomikas dati radījuši nelielu apjukumu, jo iepriekš publicētie dati par atsevišķām ekonomikā lielām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, rūpniecību un mazumtirdzniecību, neuzrādīja būtiskus signālus par jūtamu ekonomikas bremzēšanos.
