Rīt, kad Satversmes tiesā (ST) ieplānots sākt skatīt nu jau kārtējo lietu par tiesnešu atalgojuma aprēķināšanas principiem, pēc visa spriežot, gaidāmas karstas debates.
Abas puses viena otru vaino mēģinājumos aiz tukšas retorikas noslēpt patieso strīda iemeslu, ko katra skaidro citādi. Prasības iesniedzēji apgalvo – runa neesot par algas apjomu, bet gan sistēmu kā tādu un tādiem principiem kā tiesnešu neatkarība.
Viņu pretinieki savukārt uzskata – abstraktie argumenti par sistēmu un principiem ir tikai plīvurs, aiz kura noslēpt vēlmi pēc lielākas algas.
Pašlaik tiesnešu algas iekļautas vienotajā valsts amatpersonu atalgojuma sistēmā, aprēķinot tās pēc valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja maksimālās iespējamās mēnešalgas (1157 latiem).
Atkarībā no tiesneša amata atalgojums var būt arī stipri lielāks, piemēram, ST priekšsēdētājs saņem 3031 latu mēnesī pirms nodokļiem.
Šādas algas, kaut iespaidīgas, ir mazākas, nekā varēja būt, ja spēkā būtu stājusies iepriekšējā sistēma, kurā tiesnešu algas bija plānots aprēķināt, reizinot vidējo algu valstī ar koeficientu 4,5 – pēc šādas sistēmas ierindas tiesnesis 2011. gadā būtu saņēmis 2048 latus jeb vairāk nekā premjerministrs. Jau iepriekš vēstīts, ka daudziem tiesnešiem ir arī iespaidīgas parādsaistības.
