Vēsturiskās Vecgulbenes muižas Baltās pils avārijas stāvokļa novēršanai un konservācijas dokumentācijas izstrādei 5000 eiro piešķirti, konkursa kārtībā pretendējot uz finansējumu no kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas 2025. gadam. Šāda informācija ir lasāma Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes interneta vietnē.
Baltā pils jau 27 gadus ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura tapšana atbilst 19. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Pils ir privātīpašums, pieejamība tai ir ierobežota – liecina oficiālā pārvaldes informācija.
2018. gada pavasarī pils drupās bija izcēlies ugunsgrēks, kas pabojāja iepriekšējo saimnieku – valmieriešu Jurģa Ābeles un Elmārs Pitura – veikumu šīs vēsturiskās ēkas konservācijā.
Ir plāns, bet vajag naudu realizācijai
Vecgulbenes muiža publiskojusi, ka, pateicoties “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas” finansiālam atbalstam, Baltajai pilij ir izstrādāta dokumentācija avārijas stāvokļa novēršanas darbiem. Projekta ietvaros SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veikusi Baltās pils esošā stāvokļa uzmērīšanu un vizuāli tehnisko apsekošanu, izstrādājot konservācijas projektu.
“Ir veikta Baltās pils drupu profesionāla izpēte. Var tālāk iet uz renovāciju. Ir pateikts, ko var darīt, lai mēģinātu glābt. Jāliek jauns pagaidu jumts un jāstiprina sienas. Arī konservācija prasa pietiekami lielu naudu,” “Dzirkstelei” stāsta Alūksnes uzņēmējs Ainars Melders, kurš ir SIA “A.S.I.M.” līdzīpašnieks.
Viņš akcentē, ka Eiropas Savienības finansējumu šāda objekta renovācijai ir iespēja piesaistīt tikai pašvaldībai, privātīpašniekiem šādu iespēju neesot.
Ja Pils parku iežogos, tas nebūs atvērts
Pēc septiņus gadus ilgas saimniekošanas “Vecgulbenes muižā” A. Meldera pārstāvētais uzņēmums ir gatavs savā vietā laist nākamos uzņēmējus – jaunākus un ambiciozākus. Tāpēc ir izsludināta Baltās pils, Pils parka, manēžas un siernīcas ēku pārdošana. Jau apmēram trīs mēnešus pie Baltās pils ir izvietota šāda informācija. Pārdevēja ir SIA “Latio” – uzņēmums, kas darbojas kā starpnieks operācijās ar nekustamo īpašumu.
A.Melders teic – pašvaldībai atkal ir iespēja iegādāties Pils parku kopā ar Balto pili, taču pagaidām par cenu neviens no pašvaldības neesot interesējies. Viņš izteica pieļāvumu, ka, paliekot privātās rokās, Pils parks varētu tikt iežogots un iedzīvotāju piekļuve tam tiktu ierobežota.
“Pašlaik gan Pils parks ir ļoti pieejams. To izmanto māmiņas ar bērniem, sportisti, cilvēki uz parku ved pastaigā suņus. Bet, ja īpašnieks paņems bankā aizņēmumu un veiks pārmaiņas, tad kā atvērtais parks tas beigs pastāvēt. Tur varēs iekļūt tikai par maksu,” saka A.Melders.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs “Dzirkstelei” šajā sakarā stāsta: “Mums tas nav ierakstīts budžeta plānos. Pašvaldība nevar nopirkt visu. Vienkārši naudas nav. Mums ir savas saistības uz novadā esošajiem kultūras pieminekļiem. Jā, tā ir arī teritorija pie pašvaldībai piederošās Sarkanās pils Mums vēl ir Beļavas muiža, Stāmerienas pils un citi pašvaldības īpašumi ar kultūrvēsturisku nozīmi.”
Muiža atjaunotajā brīvvalstī – pirkta un pārdota
A.Melders atgādina, ka 2018. gadā SIA “A.S.I.M.” bija spiesta nopirkt arī Balto pili un Pils parku, lai tiktu pie kārotās ēkas – pilnībā restaurētās muižas manēžas, kur iekārtota viesnīca un restorāns. Uzņēmums par to visus samaksāja 348 000 eiro.
“Toreiz, pērkot šo īpašumu no bankas, pirkums sastāvēja no vairākiem līgumiem. Pašvaldībai tad bija iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības, tā iegādājās Rūdolfa parku un namiņu, kurā pēc tam ierīkoja Stradu pagasta pārvaldi,” saka A.Melders.
Pašvaldība 2018. gadā Vecgulbenes muižas teritorijā nopirka bruģētos laukumus pie oranžērijas, kas jau piederēja pašvaldībai un kur atrodas muzejs, Rūdolfa parku, keramikas darbnīcu un bijušās dārznieka mājas pamatus, kas viss kopumā izmaksāja 52 900 eiro.
Gulbenes pilsētas dome Balto pili izsolē pārdeva 2005. gadā par 45 000 latu, un to iegādājās valmierietis E.Pitura. Viņam un J.Ābelem pamazām īpašumā pārgāja vairums Vecgulbenes muižas ēku. Sākotnēji abi rosīgi apsaimniekoja īpašumu un daudz paveica tā sakārtošanā. Abi uzņēmēji darbojās SIA “Gulbenes Baltā pils”, kas tika likvidēta 2018. gadā, kā liecina “Lursoft” dati. 2011. gadā Baltajā pilī tika veikti izpētes darbi, lai varētu izstrādāt tehnisko projektu pils atjaunošanai. Izpēti veica arhitekts Jānis Zilgalvis ar Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonda atbalstu. SIA “Gulbenes Baltā pils” īpašniekiem bija sapnis par pils atjaunošanu, piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem, taču tas neizdevās.
