Nesen redzēju kādu video, kurā bija filmētas kāda ukraiņu mūziķa bēres. Kapličā sieva ar viesiem sāka dziedāt populāro mūziķa dziesmu, kā arī draugi stāstīja smieklīgus atgadījumus no mūziķa dzīves. Lai arī cilvēki pat smējās, smieklus caur sāpēm var pazīt. Taču komentāri pie šī video bija ļoti nežēlīgi. Daži uzskatīja, ka tādām arī mākslinieku bērēm ir jābūt, bet citi rakstīja, kā tā varot darīt bērēs, tajās ir jāraud un jāsēro.
Reiz kādam igauņu draugam stāstīju par to, cik svarīgi Latvijā ir kapi. Un reizēm tas ir arī gluži nerakstīts ģimenes likums - kurš cik reizes ir bijis pie kapiņa, kurš satīrīja, kurš sastādīja puķes un kurš ne. Viņš bija neizpratnē, un arī mani mulsina kapsētas, kaut gan, kad apmeklēju savas dzimtās pilsētas kapsētu, es vienmēr uzmeklēju mana bērnības drauga kapu kopiņu. Tā ir kaut kāda tuvības sajūta, it īpaši tāpēc, ka kapakmeni rotā viņa fotogrāfija.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā, mirstībai pārsniedzot dzimstību, iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7 % jeb 13,8 tūkstošiem. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Nāve ir milzīga mūsu dzīves sastāvdaļa, tikai mums visiem vienmēr šķiet, ka mūžīgi esam mēs un mūsu tuvinieki.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.