2. decembrī 200. dzimšanas diena bija Krišjānim Valdemāram – latviešu izcilajam ekonomistam, publicistam, sabiedriskajam darbiniekam, kā arī Ainažu jūrskolas dibinātajam 1864. gadā. Latvijas okupācijas laikā, 1952. gadā, Beļavas muižā esošajai skolai tika piešķirts K.Valdemāra vārds.
“Kā tas ienāca prātā? K.Valdemāram taču nav tiešās saistības ar šo pusi. Viņš ir dzimis Kurzemē,” “Dzirkstelei” vaicāja Maris Grende no Alūksnes puses.
Viņš stāstīja, ka šajā skolā ir mācījies no 1953. līdz 1957. gadam un arī absolvējis šo skolu.
“Manas dzimtās mājas atrodas apmēram sešu kilometru attālumā no Beļavas. Bet – kaimiņu novadā, Kalncempju pagastā. Tur arī kādreiz bija skola. Pirmās četras klases apmeklēju sava pagasta skolā. Pēc tam biju izvēles priekšā, vai tālāk mācīties Kalnienas, Zeltiņu vai Beļavas skolā. Tā kā netālu no K.Valdemāra skolas Beļavā dzīvoja manas mammas krustmāte, viņa mani paņēma pansijā, un es izvēlējos mācīties Beļavā. Pēc tam turpināju mācības Alūksnes 1. vidusskolā,” pastāstīja M.Grende.
Saskaņā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja datiem 1925. gadā Beļavas muižas kungu mājā esošajai izglītības iestādei bijis Pilsskolas nosaukums, atvērtas bijušas četras klases.
1926. gadā izveidoja vēl divas klases un tā jau darbojusies kā sešklasīgā pamatskola. No 1948. līdz 1949. gadam skolas nosaukums bijis Beļavas pagasta Pils septiņgadīgā skola.
“Līdz 1952. gadam skolai bija Pils sešgadīgā skola. Vietējai valdībai neesot bijis pieņemams “Pils” nosaukums. Tad ciema padomes priekšsēdētāja piedāvājusi (diemžēl neatceros viņas vārdu), skolas nosaukumu nomainīt uz K.Valdemāra sešgadīgo skolu. Tā arī izdarīts,” “Dzirkstelei” saka Ērika Ivanova, kura ilgus gadus bija K.Valdemāra pamatskolas un beigās arī sākumskolas direktore, bet 2017. gada nogalē izbeidza darbs attiecības ar pašvaldību pēc pašas vēlēšanās.
Vietnē “periodika.lv” ir atrodama informācija par cilvēkiem, kuri vairāk nekā pirms 70 gadiem vadījuši Beļavas ciema padomes izpildkomiteju. 1952. gadā šīs izpildkomitejas priekšsēdētājs bijis Jēkabs Skopāns, bet kopš 1953. gada Beļavas ciema padomes izpildkomitejā sākumā par sekretāri, bet pēc tam par priekšsēdētāju strādāja Milija Rutkaste. Tas lasāms senajos laikraksta “Sarkanais Stars” un “Dzirkstele” numuros. Tur var arī uzzināt, ka pēc kara Beļavā bijušas divas ciema padomes – Beļavas un K.Valdemāra. Par to 1983. gada 9. augusta “Dzirkstelē” rakstījusi beļaviete Kamilla Kubuliņa, tā ka Beļavas saistība ar K.Valdemāra vārdu ir bijusi vietējo cilvēku sena izvēle, kuru šodien diezin var vairs var līdz galam saprast un noskaidrot.
K.Valdemāra skolas liktenis Beļavā ir līdzīgs daudzu lauku skolu liktenim Gulbenes rajonā un vēlāk novadā. Laika gaitā K.Valdemāra skola kļuva par astoņgadīgo skolu, tad – par deviņu klašu pamatskolu. 2013. gadā skolai tika pievienots bērnudārzs “Zvaniņš”. 2016. gadā K.Valdemāra pamatskola kļuva par sākumskolu. 2019. gada 28. februārī Gulbenes novada domes deputāti nolēma slēgt skolu. Tā iznāk, ka K.Valdemāra vārds šai izglītības iestādei tika saglabāts 67 gadus. Tātad – līdz pat skolas slēgšanai. Bez šīs skolas aizrit jau sestais mācību gads, tomēr bijušie skolas audzēkņi atceras Beļavas muižu ar lielu sirds siltumu un joprojām sauc to par savu skolu.
Skolas bijusī ēka – 1750. gadā baroka stilā būvētā Beļavas muižas kungu māja – ir pašvaldības īpašums, kuram sevišķu vērību velta novada vēstures un mākslas muzejs, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas entuziasti no visas Latvijas. Šis īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
