Sestdien notikušajā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 847 jeb 71,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē.
Lielāka vēlētāju aktivitāte bijusi tikai 5. Saeimas vēlēšanām, kurās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%. Pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja divvalodības ieviešanu, nobalsoja 821 722 jeb 74,8% referenduma dalībnieku, par – 273 347 jeb 24,88%.
Galvaspilsētā pilsoņu līdzdalība referendumā izrādījusies lielākā Latvijā, balsot devušies 77,11% balsstiesīgo. Bez pārsteigumiem vienīgais reģions, kur valsts valodas statusa noteikšanai krievu valodai atbalstītāju bijis vairāk nekā pretinieku, ir Latgale – grozījumus Satversmē atbalstījuši 78 736 jeb 55,57% balsstiesīgo.
Pārsteigums bija līdz šim nepieredzēti liela aktivitāte ārvalstīs, kur vairākos iecirkņos pietrūka balsošanas zīmju un tās nācās kopēt uz vietas. Referenduma dienā vairākos televīzijas kanālos tika demonstrētas garās balsotāju rindas pie iecirkņiem Londonā un Dublinā. Dažviet balsošana turpinājusies arī pēc pulksten 22, kad iecirkņus slēdza, jo visi rindā stāvētāji nebija paguvuši izdarīt savu izvēli.
