Valsts nepiedalīšanās vēlētāju iniciatīvu parakstu vākšanā varētu sarežģīt referendumu rīkošanu, taču neiespējami tas nebūtu.
Referendums par krievu valodas statusu Latvijā raisījis plašas diskusijas un kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Referenduma par krievu valodas statusu rīkošanai no valsts budžeta piešķirti 1,7 miljoni latu.
Jānorāda, ka referenduma kopējais rezultāts bija zināms jau iepriekš, un krievu valodas statusa izmaiņas nebija gaidāmas. Tagad jādomā par to, kā izvairīties no šādām situācijām turpmāk – lai valsts pamatvērtības netiktu apšaubītas un nenāktos tērēt budžeta līdzekļus provokācijām.
Ne mazāk svarīga ir sabiedrības integrācija. Viena no iespējām referendumu viļņa apturēšanai Latvijā varētu būt izmaiņas vēlētāju iniciatīvas regulējumā, nosakot, ka vienas desmitās daļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita atbalsts jāgūst likumdošanas iniciatīvas autoriem.
Pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
