Baltijas lauksaimnieku organizācijas panākušas visas Eiropas lauksaimnieku organizāciju atbalstu savu zemnieku prasībā pēc taisnīgākiem tiešmaksājumiem.
Ceturtdien katrā no Eiropas lauksaimnieku jumta organizāciju COPA un COGECA prezidiju sēdēm tika apstiprināta kopīga pozīcija par jauno KLP.
Kā zināms, atšķirīgo interešu dēļ decembrī lauksaimnieku organizācijām neizdevās vienoties, un tagad trīs mēnešu laikā darba grupās izstrādāts formulējums, kurā atbalstīti Baltijai tik nepieciešamie vienlīdzīgāki tiešmaksājumi.
“Bija gana nervoza un saspringta situācija, bet kopumā viss mums beidzās labāk, nekā jebkad varējām iedomāties,” gaisotni Briselē raksturo Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece.
Sākotnējā redakcijā Baltija netika pieminēta. “Baltijas valstīm šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo EK priekšlikums paredz, ka tiešo maksājumu līmenis uz vienu hektāru Baltijas valstīs 2020. gadā joprojām būs krietni mazāks nekā pārējās dalībvalstīs, tas nozīmē Latvijai 54% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa uz 1 ha, Igaunijai – 59% Lietuvai – 66%. Tāpēc Baltijas valstis gribēja, lai 9. punkta redakcija tiek papildināta ar tekstu, ka 2020. gadā tiešo maksājumu līmenis būs krietni mazāks “īpaši Baltijas valstīs”,” skaidro LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.