Dienas pēc tautas nobalsošanas, kurā 18. februārī piedalījās vairāk nekā miljons pilsoņu, no kuriem 74,8% ar savu balsojumu pret divvalodību nostiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, politiķi ir uztvēruši kā savu iespēju laiku.
Tie, kuri palika mazākumā, kurus vispirms jau pārstāv Saskaņas centrs un tā līderis Nils Ušakovs, publisko savu vēlmju sarakstu, lai valstī mazinātos etniskā spriedze.
Labējās partijas izplata paziņojumus, kuros izsaka ne tikai gandarījumu par referenduma iznākumu, bet arī ziņo par tuvākā laika iecerēm, lai situāciju Latvijā uzlabotu. Taču koalīcijas partijas nolēmušas sākt ne ar mazākumtautību intereses pārstāvošo politiķu ierosmēm, bet gan ar referendumu organizēšanas kārtības izvērtēšanu.
Valsts prezidenta kanceleja informē, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) ir vienisprātis, ka iespējami drīz jāvienojas par grozījumiem Satversmē un likumos, kas nodrošinātu valsts pamatu lielāku aizsardzību.
Tikmēr Saskaņas centra pārstāvji sauc pasākumus, kas, viņuprāt, uzlabotu etnisko situāciju. Pēc referenduma izteikto ierosinājumu paketē ir arī aicinājums īpašu uzmanību pievērst Latgales atbalstam.
