Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vakar nolēma virzīt uz tiesu Latvijas Krājbankas (LK) bankrota pieteikumu.
Ir pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš tiesa atzina LK par maksātnespējīgu. Arī pirms tam maksātnespējas statusa pierādīšana jau slēgtai bankai aizņēma mēnesi.
Spriežot pēc pirmajām publiski pieejamām LK administratora, auditorfirmas KPMG Baltics atskaitēm, bankas uzturēšana izmaksā aptuveni vienu miljonu latu mēnesī.
Tātad no valsts u.c. LK kreditoru kabatām šajā laikā jau pazuduši nepilni četri miljoni latu jeb 1/50 no LK aktīvu nominālvērtības.
Satraucošāku skaitli varētu iegūt, attiecinot tagadējos LK uzturēšanas izdevumus pret LK reāli palikušajiem aktīviem un tagadējiem ieņēmumiem.
SEB bankas prezidents Ainārs Ozols nesen kādā sarunā norādīja uz LK bankomātu tīklu, kura signālgaismas un elektroniski sniegtā informācija par LK apturēšanu liecina, ka bankomāti tiek uzturēti darba kārtībā, kaut pēdējās operācijas ar naudu tajos tika veiktas 21. novembrī.
Tas apliecina, ka Latvijā ir problēmas ar banku un vispār izputējušo uzņēmumu mantas ieplūdināšanu atpakaļ saimnieciskajā apritē, bet tas sadārdzina saimniecisko darbību Latvijā kopumā.
