Divvalodības referendums uzrādījis ne vien integrācijas procesa neveiksmes, bet var arī būtiski ietekmēt Saskaņas centra tālāko likteni.
Gadiem ilgi cenšoties attālināties no nacionālā jautājuma, ar savu iesaistīšanos krievvalodīgo protestā apvienība pārvilkusi strīpu ilgstošajiem mēģinājumiem pārliecināt Latvijas sabiedrību un politisko eliti par vēlmi likt savā darbībā uzsvaru uz sociālekonomiskiem, ne etniskiem jautājumiem.
Viens no Saskaņas centra dibinātājiem Jānis Jurkāns uzskata: aizstāvot divvalodības ideju, Saskaņas centrs (SC) uz daudziem gadiem sev liedzis cerības uz nonākšanu pie varas.
Pēc 11. Saeimas vēlēšanām mūžīgajā opozīcijā nīkstošais SC bija nonācis tik tuvu dalībai valdībā kā vēl nekad līdz šim. Gaidītos augļus beidzot bija nesis arī SC ilgi koptais sociāldemokrātu tēls – pēc pašas partijas aprēķiniem, 15 līdz 20% no visiem apvienības atbalstītājiem bija latviski runājoši vēlētāji, kuriem simpatizēja partijas solījumi pabalstu, nodokļu politikas un pensiju jomā.
Taču J. Jurkāns ir pārliecināts, ka iesaistīšanās krievu valodas aizstāvībā var būtiski kaitēt SC politiskajai nākotnei, zaudējot gan labējo partiju uzticēšanos, gan lielu daļu latviskā elektorāta.
