Gunārs Babris par vadības stilu domē: “Mēs ar priekšsēdētāju ļoti daudzus lēmumus cenšamies pieņemt kopā un cenšamies, cik vien varam, nedalīt – mans, tavs, jo mērķis ir kopīgs.”
Šajā sasaukumā Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumi uzticēti Mālmuižā dzīvojošajam Gunāram Babrim (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš ir atvaļināts NBS pulkvežleitnants.
G.Babris vada attīstības un tautsaimniecības komiteju, ir izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sastāvā. Vada medību koordinācijas komisiju un sporta komisiju, darbojas novada pašvaldības dzīvokļu jautājumu komisijā, kā arī civilās aizsardzības komisijā.
– Jūsu lielākie izaicinājumi šajā amatā?
– Izaicinājumu ir daudz. Darbs ir ļoti dinamisks. Visu mūžu esmu bijis militārists, un daudzas lietas man ir arī no jauna, kuras mēģinu izzināt un saprast, kā tad tas darbojas mums novadā. Pats lielākais izaicinājums laikam ir cilvēku izpratne par lietām. Par lietām nevis sīkumos, bet par lietām kopumā. Katram liekas, ka tas, ko viņš domā, tas ir pareizi, bet ne vienmēr tas aptver visas sabiedrības interesi, un, ne katra personīgo vajadzību apmierinot, var apmierināt visu sabiedrību kopumā. Šis laikam ir tas lielākais izaicinājums – veidot cilvēkiem izpratni par to, kā lietas notiek un kāpēc notiek tieši tā un nevis citādāk. Piemēram, jautājums – kāpēc Gulbenē neizved sniegu?
Sniegs no pilsētas tiek izvests tur, kur tas ir nepieciešams, kur traucē satiksmi, satiksmes drošību. Sniega izvešana no pilsētas ir ļoti dārga, un, ja mēs iztērēsim visu naudu par izvešanu, tad nepaliks citām lietām, bet tā izpratne cilvēkiem – citi saka – citreiz veda vairāk, tagad ved mazāk. Jābūt elastīgiem un šīs lietas jāpieņem kopumā, ne tikai katru lietu izskatot atsevišķi, kas ir labi vai slikti.
– Kādi ir jūsu kā vietnieka pienākumi un ar ko tie atšķiras no priekšnieka pienākumiem?
– Mēs ar priekšsēdētāju ļoti daudzus lēmumus cenšamies pieņemt kopā un cenšamies, cik vien varam, nedalīt – mans, tavs, jo mērķis ir kopīgs – domāt, kā attīstīt Gulbenes novadu, sakārtot Gulbenes novadu. Mēs cenšamies nedalīt, mēs mēģinām padalīt funkcijas, lai ikdienā varam vairāk izdarīt, bet svarīgu lēmumu pieņemšanā nākam kopā, aicinām deputātus, arī ārpus sēdēm ļoti bieži aicinām, diskutējam ar deputātiem, lai pēc iespējas vairāk būtu viedokļu un varētu atrast labākos risinājumus.
– Kā domes vadība ir nonākusi pie viedokļa, ka jums un domes priekšsēdētājam vajag darba auto turēt savā dzīvesvietā?
– Jautājums skatīts domes sēdē.
Brīnos, ka tas netika darīts ātrāk. Kaut kad jau tika runāts. Ļoti daudz ir darbības vakaros, ļoti daudz ir brīvdienās. Jā, es braucu ar savu transportu. Es arī neskatos dienu, un, ar savu mašīnu atbraucot, tā ir silta, ir ērtāk iekāpt savā un izbraukt pa pilsētu kādreiz ar savu. Bet ir arī vakaros izsaukumi, arī civilās aizsardzības koordinācijā darbojos ļoti aktīvi, šo jomu pārzinu ļoti labi, un priekšsēdētājs ir uzticējis arī man pieņemt steidzamos lēmumus šajos jautājumos. Tā reaģēšana var būt jebkurā brīdī – dienā, naktī, brīvdienās. Tāpat arī, teiksim, tās lietas, kas ir ļoti neērtas, kad es daudz braucu, cenšos tikties ar cilvēkiem pagastos, ar iestāžu vadītājiem, ar iedzīvotājiem, tad Lizums, Lejasciems, Ranka, Tirza, tā puse. Es aizbraucu pēcpusdienā, izrunāju ar skolas direktoru, kad stundas ir beigušās. Man māja ir blakus, bet man jāatdzen mašīna atpakaļ uz Gulbeni un jātērē viena lieka stunda šai darbībai, lai es tikai atdzītu mašīnu un aizbrauktu ar savu mājās. Tas arī ir no šāda viedokļa laiku izmantot lietderīgi. Kādiem jau liekas, ja šo mašīnu turēs mājās, tad ar viņu brauks, bet tā nav. Mašīnā ir iekšā navigācija, redz katru manu braucienu, kur es braucu, cikos es braucu. Tas nav mērķis, lai medībās brauktu ar darba mašīnu.
– Vai var teikt, ka pašvaldības budžets ir pilnībā pārrunāts, izprasts un panākts kopsaucējs?
– Principā budžets ir izrunāts jau, cik reizes esam visi deputāti, kas ir vēlējušies, lielākā daļa arī to ir darījuši, ir piedalījušies jau pie visām pārrunām ar iestādēm. Šobrīd tāds simtprocentīgi apstiprināts tas nav, jo mēs to lemsim tuvākajās dienās, bet principā par lieliem attīstības virzieniem kopsaucēju esam atraduši. Par detaļām noteikti mainīsies arī gada garumā. Dzīve tāpat kādreiz ievieš savas korekcijas, tad nāksim un kopā spriedīsim varbūt kaut ko darīt citādāk.
– Kas visbiežāk apgrūtina vienošanos par izdevumiem, kad tiek runāts par budžetu?
– Grūti pateikt, kas visvairāk apgrūtina. Apgrūtina tas, un varbūt tas arī ir apsveicami, ka katrs par to savu jomu cīnās un grib, lai viņa joma tieši attīstās, tad pārliecināt vienas jomas pārstāvi, ka arī citai jomai vajag, tas ir laikam tas grūtākais.
– Izdodas?
– Cik nu izdodas, ne vienmēr visi paliek priecīgi par šiem pieņemtajiem lēmumiem, bet tāpēc arī ir vadība, kurai ir jāpieņem gala lēmums, lai attīstītos viss vienādi. Uzņēmējiem liekas, ka ir jābūvē mums industriālie parki. Iedzīvotājiem liekas, ka dzīvojamais fonds ir jāuzlabo. Visiem mums liekas, ka ceļi jāuzlabo. Gribam labu izglītību, gribam labu sociālo paketi un tā tālāk. Visam nepietiek. Jāatrod balanss, lai neviens netiktu aizmirsts, un arī kādam ir kaut kur jānoņem.
– Vai šis budžets vairāk būs vērsts uz attīstību vai uz izdzīvošanu?
– Es negribētu teikt – uz izdzīvošanu. Jā, ir ļoti grūti ar budžetu, bet, jāņem vērā, cik mēs tomēr esam atvēlējuši attīstībai gan no sava budžeta, gan ļoti daudz attīstībai mēs saņemam no dažādiem projektiem, kas arī ir attīstības nauda, to nedrīkstam aizmirst. Jā, varbūt tā nav šodien iezīmēta mūsu budžetā, bet daudziem projektiem 80 procentus saņemam atbalstu – tā arī ir attīstība.
– Kādi ir lielākie projekti?
– Šobrīd remontējam ceļus: Viestura iela, Dzelzceļa iela, Brīvības ielai tūlīt uzsāksim remontu. Lizumā skolu remontē. Muzeju Gulbenē remontē. Druvienā muižas ēku remontē. Lejasciema skolā tikko pabeigts remonts. Tā ka viss jau notiek. Tā nav, ka mēs esam apstājušies. Jā, protams, gribētos vēl. Gribētos vairāk ceļus, mazās ieliņas. Šobrīd ļoti aktīvi strādājam pie Šķieneru ceļa. Esam ielikti Vidzemes prioritārajā sarakstā. Tikko arī aizgāja projekts par gājēju un velosipēdu celiņu izbūvi ar visu apgaismojumu. Izskatās, ka tas aizies tuvākajā laikā, bet ne viss ir atkarīgs arī no mums. Mēs cīnāmies par tām lietām, bet ne vienmēr tiek apmierināta arī mūsu vajadzība, jo tur arī ir cilvēki, tāpat kā mēs novada iekšienē, tā viņi plāno visas Vidzemes attīstību, un tad kurā prioritātē kuru reizi paliekam. Kādreiz, arī daudz runājot, var vairāk panākt.
– Vai paredzat kādas reformas?
– Reformām ir jābūt visu laiku.
Kā mēs saskatām reformas? Ir jāvērtē, ir daudzās lietās jāvērtē, cik mēs līdzekļus tur tērējam. Tādas krasas reformas nekur šobrīd nav plānotas. Tika izveidotas pagastu pārvalžu apvienības. Tikko izveidojām pilsētā Saimniecisko pārvaldi. Ir doma nākotnē pie teritoriju uzkopšanas sakārtošanas, ka kaut kādu iestāžu teritoriju sakopšanu atdosim pilsētas Saimnieciskajai pārvaldei. Pašreiz vērtējam. Tas nav tik vienkārši, ka uz papīra uzlikām, atdevām un viss notiek. Ir jāizvērtē viss, ir par un pret – gan ekonomiskie, gan cilvēciskie faktori, kā tas notiks, lai neviena joma neapstājas un mēs pēc iespējas lētāk to izdarītu. Ja mēs sadrumstalojam šādas saimnieciskās lietas, tas jau nav tikai tas cilvēks, kas kopj teritoriju. Viņam ir vajadzīgas inventārs, vajadzīgas tehniskas lietas, zāles pļāvēji, sniega tīrīšanas tehnika un viss pārējais, un tā tehnika arī ir jāuztur. Ja tehnika netiek noslogota pilnībā, tad tā ir nelietderīga. Ja tas ir centralizēti salikts pilsētas Saimnieciskajā pārvaldē un sāk ar pagastu apvienību vadītājiem, kas menedžē starp pagastiem, tad mums vajag mazāk tehnikas, tā tiek lietderīgāk izmantota. Šādas lietas noteikti rēķināsim nākotnē, kur mēs varam nevis nopelnīt, bet kur mēs varam ietaupīt. Protams, ir jādomā arī, kur nopelnīt naudu pašvaldībai, kur ņemt naudu, bet jādomā arī, kā lietderīgāk iztērēt tos līdzekļus, kas mums ir, lai paliktu šī nauda citām lietām.
– Daudzas pozīcijas laukos jau tagad ir samazinātas. Kā jūs vērtējat šo situāciju?
– 1. klasi pabeidzu Mālmuižas pamatskolā. Skola tika likvidēta. Ļoti daudz cilvēki kliedza par to, cik atceros. Es biju maziņš, pirmā klasīte, bet zinu, ka skandāls bija liels. Bet, ja skolā bija divi skolotāji un nākamajā klasē bija paredzēts viens bērns, jau tā trīsgadīgajā skolā, un pirmajā klasē viens bērns? Zinu, savā laikā bija ļoti daudz pretenziju par Lizuma skolas, par vidusskolas apturēšanu. Tā jau netika likvidēta, tā tika uz laiku apturēta. Es tajā laikā strādāju Lizuma skolā, tad nākamajā gadā bija paredzēti divi bērni uz vidusskolas klasi. Šīs ir tās lietas, kur dzīve ievieš pati savas korekcijas. Mēs jau visi zinām, ka demogrāfiskais stāvoklis nav labs valstī. Bērnu paliek mazāk. Pagājušajā gadā laikam piedzima 100 bērni Gulbenes novadā. Tad mums ir jārēķina – mums ir sešas skolas un jāsadala 100 bērni uz sešām skolām, sešām klasēm. Tad, cik kurā klasē sanāk šo bērnu? Un tā ir tā lieta, ka nevis kādam gribas nolikvidēt skolu vai bērnudārzu, bet dzīve noved līdz tam, ka tur nav bērnu. Šobrīd mums ir viens bērnudārzs dienaskārtībā uz jautājuma, par kuru spriež, ko un kā darīt labāk. Ikdienā tur ir 5-6 bērni. Tas ir bērnudārzs laukos, un uz šo bērnudārzu arī tiek vesti bērni. Šīs lietas ir jāvērtē. Ne tikai nauda to nosaka, arī šis cilvēciskais faktors, kur bērniem būs labāk – vai tad, kad viņi augs ar citiem bērniem kopā un attīstīsies ar citiem bērniem kopā, vai viņi būs tikai savā šaurā grupiņā un pēc tam iemesti lielajā skolā. Protams, kaut kāda sabiedrības daļa paliek vienmēr neapmierināta. Un varbūt arī ne tik daudz neapmierināta, kā mēs esam pieraduši par visu kliegt, neizvērtējot šīs lietas līdz galam, tāpēc ir jārunā ar sabiedrību. Jādzird visu viedoklis un jāskaidro sabiedrībai, kāpēc ir jāpieņem šādi lēmumi. Jārīko tikšanās klātienē. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēki arī saņem informāciju dažādu. Kad parunā, kāds, kurš jūtas aizskarts konkrētā jautājumā, mēģina šo informāciju vēl sagrozīt un sabiedrībai iedot savā izskatā, tāpēc ir labāk braukt pašiem un uz vietas runāt. Nesen arī “Dzirkstele” piedalījās Viestura ielā saistībā ar šķūnīšu jautājumu, kur arī bija liels tracis. Tiekoties izrunājām, un šobrīd daudzi priecājas, ka šo teritoriju beidzot sakops, bet, lai sakopu teritoriju, šķūnīši tur nevar palikt. Pašreiz meklējam risinājumu arī par šīs teritorijas tālāku izmantošanu, vai tie būs mazdārziņi, vai tur vēlēsies cilvēki mājas būvēt, vai vienkārši atdosim zemniekam, lai pļauj zāli, – kāds būs pieprasījums, kāda būs cilvēku vēlme. Bieži vien tas pirmais posms ir ļoti sarežģīts un, informāciju saņemot, ir ļoti liela pretestība, bet tad, kad ar cilvēkiem izrunā, mēs nonākam pie laba kopsaucēja un visi dzīvo laimīgi tālāk.
– Ņemot vērā jūsu darbu civilās aizsardzības komisijā, kā pašvaldība gatavojas un reaģē uz nestabilitāti pasaulē? Kādi konkrēti pasākumi tiek īstenoti, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību?
– Mēs ļoti daudz pie tā strādājam. Esmu pats arī veicis militāro apmācību par sadarbību ar civilo sektoru. Pat misijā biju sešus mēnešus, kur nodarbojas ar šādām lietām tieši krīzes rajonā. Tā kā pieredze ir par to, arī ļoti daudz šobrīd tiek organizēti dažādi semināri, kur braucu, piedalos reģionālajos un Vislatvijas semināros un diskusijās par to, kā mums ir jāattīsta un ar ko ir jāsāk. Pirmām kārtām mums ir jāsaprot rīcības plāni, kā mēs kurā situācijā reaģēsim. Mums ir jāizspēlē uz papīra jebkura situācija, ko saskatām, kādi var būt draudi, kaut vai plūdi. Ja Gulbenē sākas plūdi vai, kā bija pirms divdesmit gadiem, kad janvārī bija vētra un gandrīz trešā daļa Latvijas palika bez elektrības, – kā mēs šādā situācijā rīkojamies, ko mēs varam darīt, kas mums ir jādara, kā mēs varam palīdzēt, un tad mums tālāk jāplāno, kādu resursu vajag, lai mēs šos uzdevumus izpildītu.
– Vai šie rīcības plāni ir izstrādāti?
– Diemžēl līdz galam izstrādāti tie nav. Pie tā mēs strādājam. Jau daudzas gadus mums valstī nepievērsa lielu vērību šiem jautājumiem, bet šobrīd šis jautājums ir ļoti aktuāls, un redzam, ka liekas, kad ir jau reizēm par daudz, ka mēs tikai veltām savus spēkus tam, bet tas ir pareizi, jo cilvēku drošība ir pirmajā vietā.
– Mums ir dažas neaprīkotas patvertnes, vairāk neko daudz arī nezinām. Kad zināsim kaut ko vairāk?
– Es arī esmu Gulbenes iedzīvotājs. Vai jūs redzat manu lomu slēpties patvertnē? Vairāk zinās tad cilvēki, kad sāks nākt uz lekcijām.
– Un kad būs šīs lekcijas?
– Šīs lekcijas jau piecas ir notikušas Gulbenē, un to apmeklētība nav ļoti aktīva. Pagājušajā nedēļā mēģināju visos sociālajos tīklos reklamēt, ka var nākt un uzzināt par 72 stundu somu, par rīcību, kas ir jādara, kam ir jābūt cilvēkam gatavam, kā sevi sagatavot šīm lietām. Es lasu pats šīs lekcijas un gatavoju cilvēku, kas mani arī varēs aizstāt, lai vēl plašāk aptvertu.
– Kad būs nākamā lekcija?
– Šobrīd datumu nevaru pateikt. Ir doma Gulbenes novada vidusskolā tikties ar bērniem un skolotājiem. Ar skolotājiem man jau ir bijušas divas šādas tikšanās. Tad, kad skolotājiem ir semināri, tad arī tieku pieaicināts un pastāstu skolotājiem, jo principā skolotājs būs tas, kas organizēs bērnu glābšanu. Ir labi, ja bērni arī paši zina, kā rīkoties arī ugunsgrēka gadījumā, bet principā jāorganizē skolotājiem un skolotājiem jābūt zinošākiem. Šobrīd ir doma par tikšanos vidusskolā, bet tas nenozīmē, ka nenotiks arī citur. Ja iedzīvotāji paši jautās, noteikti braukšu, bet, kā jau teicu, apmeklētība nav ļoti liela. Man gan pēdējā lekcijā, apzvanot pazīstamus un visiem iesaistoties, sanāca laikam 26 vai 27 klausītāji. Tas jau ir labs skaitlis.
– Vadot attīstības un tautsaimniecības komiteju, kā jūs vērtējat pašvaldības iespējas atbalstīt uzņēmējus un veicināt jaunu darbavietu radīšanu mūsu reģionā? Kā ar investīciju piesaisti?
– Šis ir ļoti smags jautājums. Mēs uzskatām, ka mums jāturpina tāpat, kā esam uzsākuši. Veicam ļoti daudz sarunas arī ar investoriem, kas varētu nākt iekšā, bet, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu, ļoti liela atbalsta nav. Tāpēc mēģinām arī ar mazākiem uzņēmējiem un investoriem runāt. Es domāju, ka šobrīd mums ir ļoti pozitīvas iezīmes vairākos virzienos – ir interese Gulbenē par tirdzniecības centra būvniecību. Vēl viens uzņēmējs, kas ir šeit uz vietas, grib paplašināt savu veikalu. Ir apģērbu tirgotājs, kas izrāda interesi par telpām. Pašreiz piedāvājam, ko varam piedāvāt. Protams, domājam arī par sporta, atpūtas iespējām, lai nāktu vairāk privātais sektors. Protams, pašvaldība arī atbalsta. Pašreiz tiek plānots arī vēl viens industriālais parks, jo ir interese par paplašināšanos uzņēmējam, kas šobrīd izmanto šo pakalpojumu. Bija pagājušajā nedēļā tikšanās un runājām.
Lai attīstītos industrija, mums ir jādomā arī par dzīvojamo fondu, jo cilvēkiem jau trūkst arī, kur dzīvot. Šobrīd tiek plānotas divas mājas, katrā – 48 dzīvokļi. Tas ir Nākotnes ielas rajonā. Tur arī viens veikals grib paplašināties. Tur arī šobrīd plānojam pie BMX trases attīstīt visu šo teritoriju kā atpūtas zonu. Jā, tā netiks uzbūvēta vienā gadā – mums tādu līdzekļu nav, tāpēc taisām šobrīd skiču projektu, lai saprastu, kā visu šo teritoriju attīstīt. Izplānosim visu teritoriju un soli pa solim, pēc iespējām, cik būs naudiņas, attīstīsim, lai cilvēkiem ir ne tikai, kur strādāt, ne tikai, kur dzīvot, bet arī, kur atpūsties un kur iepirkties.
– Jūs vadāt sporta komisiju. Kādas ir pašvaldības prioritātes sporta jomā? Zināms, ka nozares starpā ir notikusi rīvēšanās par prioritātēm.
– Nezinu, vai to var nosaukt par rīvēšanos. Sportā jau pats par sevi ir jābūt konkurencei. Zinām, ka “Gulbenes Buki” ir viena no prioritātēm, jo tā ir arī mūsu Gulbenes atpazīstamība. Ja mēs aizejam uz “Buku” spēli un redzam, ka tur ir pilnas tribīnes ar skatītājiem, nu, tas rada arī cilvēkiem prieku. Ranka tagad ļoti aktīvi attīsta slēpošanu. Šajās brīvdienās būs sacensības. Plānojas diezgan pārstāvētas šīs sacensības. Rallijs “Sarma”, kur varbūt nav tik daudz Gulbenes sportistu un nevaram mēs jauniešus piesaistīt, jo šis ir tehniskais sporta veids, bet brauc no visas Latvijas cilvēki un kļuvis populārs. Pašvaldība šogad aktīvi iesaistās “Sarmas” reklamēšanā, lai brauktu cilvēki.
Noteikti jaunieši ir mūsu prioritāte. Arī sporta skola un pulciņi, kas ir ārpus sporta skolas. Ir pulciņi, kas nav varbūt iekļauti profesionālā sporta programmās, bet lai bērniem būtu, kur nodarboties vakaros. BMX šobrīd tiek iekļauts sporta skolas sastāvā, tā ka ir doma, ka attīstīsies tālāk. Ir arī nepopulārāki sporta veidi. Es pats nodarbojos ar šaušanas sportu, arī popularizēju, reklamēju. Gulbenē nav ļoti pārstāvēts, bet Latvijā tieši tautas sporta sadaļa paliek ļoti populāra. Paliek populāra arī tāpēc, ka mūsu sportisti pasaulē sāk ieņemt daudz godalgotas vietas, līdz ar to tiek popularizēts sporta veids un kļūst populārāks arī amatieru līmenī. Domāju, ka arī Gulbenē attīstīsies. Šautuves mums ir, entuziasti arī ir. Lejasciemā šauj. Volejbols mums ļoti attīstās šobrīd.
– Galvenais, lai visam finansējuma pietiek, lai visi apmierināti.
– Ar to finansējumu ir tā, ka katram gribas vairāk saņemt, bet ļoti daudzas lietas var izdarīt, arī nesaņemot naudu. Brīvprātība. Ļoti daudz ko var izdarīt. Tur, kur mēs runājam par lokālpatriotismu, man noteikti ir cilvēki, kas pārzina šos sporta veidus un arī sabiedriskā kārtā kaut ko var izdarīt, un arī ļoti daudzi to dara. Tikai tos mēs mazāk redzam, jo viņi klusām dara savu darbu un skaļi apkārt nebļauj par to, ko viņi dara.
– Kā jums pašam šķiet, kā pašvaldības darbu novērtē cilvēki?
– Šobrīd ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, septiņi pat vēl nav, kopš mēs esam amatā. Grūti jau ir uzreiz parādīt tādas taustāmās lietas. Es domāju, ka cilvēki ir pamanījuši, ka pilsēta lēnām sāk sakopties. Tas ir viens no prioritāriem jautājumiem – kad sakopt gan pilsētu, gan pagastus. Mums ir jātiek galā ar tiem, kas nekopj savus īpašumus. Cīnāmies, mēģinām. Kā sabiedrība to vērtē? Dažādi. Vieni ir, kas novērtē ļoti pozitīvi, otri, kuri tiek tieši skarti, kuriem ir jākopj, ļoti negatīvi. Pret viņiem tiek pieņemtas arī sankcijas. Ja runājam par uzņēmējdarbības attīstību, tad jebkuram investoram, kas nāk no ārienes, noteikti pievilcīgāka būs sakopta vide biznesa attīstībai. Arī cilvēkiem, lai nāktu dzīvot, ja atrod darbu, būs sakopta māja, kur dzīvot, un viņi vēlas saskatīt apkārt drošu un sakoptu vidi. Tad nāks uz Gulbeni cilvēki. Vai arī panākt, lai nekrītas iedzīvotāju skaits mūsu novadā.
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts2025 #SIF_MAF2025
