Slimnīcu uzņemšanas nodaļas — kā glābiņš

Pacienti izmanto neatliekamo palīdzību, lai apietu garās rindas pie speciālistiem

Lielākās valsts ārstniecības iestādes – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) – Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā vairāk nekā trešdaļa pacientu ierodas paši, nevis tiek atvesti ar “ātro palīdzību”. Tā, viņuprāt, viņiem ir vienīgā iespēja tikt ātrāk ārstētiem, kad pie speciālistiem ambulatorajos veselības centros jāgaida mēnešiem garo rindu dēļ.

Arī citās slimnīcās jau pirmajos trīs mēnešos uzņemšanas nodaļās ir pārstrādātas valsts noteiktās kvotas, jo nereti cilvēkiem tas ir pēdējais glābiņš, kur iespējams ātri izmeklēties, saņemt diagnozi un ārstēties kādā no slimnīcas nodaļām vai tikt nosūtītam atpakaļ pie ģimenes ārsta.

Izņēmums nav arī SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka Balvu slimnīcā pacienti uzņemšanas nodaļu patiešām redz kā glābiņu, kur ierodas paši ar cerību ātrāk tik pie speciālistiem, ārstēšanas un diagnozes noteikšanas.

“Šobrīd šādu pacientu skaits ir palielinājies, un tā tas būs arī turpmāk. Pacientu skaits tikai pieaugs, jo ārstniecības iestādēm, kas sniedz ambulatoros pakalpojumus, kvotas strauji iet uz beigām. Un tā ir visā Latvijā. Līdz ar to, ja pacients nevar atļauties maksāt, viņam ir tikai principā uzņemšanas nodaļa. Kvotas beidzas, valstī naudas nav. Mēs kā iestāde neko ietekmēt nevaram, un to mēs jūtam, ka uzņemšanā šādu pacientu skaits pieaug. Ir, ko mēs varam izdarīt un palīdzēt, bet ir, ko arī nevaram palīdzēt. Ja ir vajadzīgs, piemēram, dermatologs, tāds uz uzņemšanu neatnāks vai cits speciālists, kura mums vienkārši nav. Bet iespēju robežās mēs cenšamies palīdzēt. Ir cilvēki, kas domā, ja izsauks “ātro palīdzību” un ja uz uzņemšanu atvedīs “ātrie”, tad viņiem vairāk pievērsīs uzmanību. Mēs pacientu uzņemšanā izvērtējam pēc viņa veselība stāvokļa, vitālo rādītāju mērījumiem, pēc tā pacienti tiek novērtēti, kuriem ātrāk nepieciešama palīdzība,” skaidro S.Drubiņa.”

Gulbenē ir steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, kurā novērojama līdzīga situācija kā Balvu slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Pacienti, netiekot pēc palīdzības pie speciālista, vēršas šajā punktā un meklē palīdzību tur.

“Ir jūtams, ka arī Gulbenē ir lielāks ambulatoro pacientu pieplūdums. Ir pacienti, kas vēl joprojām cieš ar domu, ka pāries, un tad, kad galīgi nevar, vēršas pēc palīdzības. Ir cilvēki, kas saka, ka visu mūžu nav bijuši pie ārsta. Bet ir arī tas, ka rindas pie speciālistiem ir garas, valsts sniegtie pakalpojumi samazinās, paliek tikai maksas, bet cilvēks nespēj maksāt un gaida, taču gaidīšana arī bieži vien noved pie tā, ka veselības stāvoklis pasliktinās. Valstij nav naudas, ko iedot papildus, un tas, kas ir, tas jau ir ļoti patērēts gada sākumā,” stāsta S.Drubiņa.

Balvu slimnīcas uzņemšanas nodaļā un Gulbenē steidzamās medicīniskās palīdzības punktā kopumā diennaktī vēršas pēc palīdzības vidēji 30 līdz 40 pacienti.

Pacientu ir ļoti daudz

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča arī “Dzirkstelei” apstiprina, ka pacientu patiešām ir ļoti daudz un ļoti daudzi tiek arī stacionēti.

Savukārt vislielākās rindas ir uz datortomogrāfija. “Mēs vairākkārt esam vērsušies Nacionālajā veselības dienestā, lūdzot palielināt kvotu, bet mums atsaka. Gada sākumā parēķinot, kvotas pietiek tikai uzņemšanas ambulatorajiem pacientiem. Līdz ar to pacientam, ja nāk vienkārši no malas, tas ir maksas pakalpojums. Ja mēs pārstrādāsim, tad neviens jau mums neatmaksās. Vēl, protams, ir garas rindas uz “eho”, tas ir sirds izmeklējums. Tas varbūt arī ir saistāms ar to, ka speciālists to veic pāris reizes nedēļā, tas ir specifisks izmeklējums un prasa ļoti lielu uzmanību, bet speciālisti fiziski nespēj kā konveijerā strādāt. Acu ārstam esam samazinājuši no 300 konsultācijām mēnesī uz 70, jo arī kvotas ir ļoti pārstrādātas gada sākumā,” stāsta M.Jermaševiča.

Gulbenieši meklē palīdzību arī kaimiņu pilsētās

Līdzīga situācija ir arī Madonas un Alūksnes slimnīcās.

Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna “Dzirkstelei” stāsta, ka arī Madonas slimnīcas uzņemšanas nodaļu cilvēki redz kā sasniedzamāko glābiņu.

“Tā ir kompleksa problēma, un tā ir visās slimnīcās. Un šobrīd, jo mazāka pieejamība pie speciālistiem uz valsts atmaksātiem pakalpojumiem, jo tiešām cilvēki paši ierodas uzņemšanā. Tāda situācija ir visās slimnīcās, un mēs neesam izņēmums. Arī gulbenieši un balvenieši ierodas pie mums. Viņi visur meklē palīdzību. Ierodas pie traumatologa, un pie traumatologa pie mums var tikt par maksu oktobrī, novembrī. Un ko tam cilvēkam darīt? Cilvēki meklē pa visām iespējamajām vietām, kā tikt izmeklētiem. Pacientu veselības stāvoklis ir arvien smagāks un ir ar ielaistām slimībām,” stāsta L.Šerna.

Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa stāsta, ka pacienti nāk ar sūdzībām uz uzņemšanu un iemesli ir dažādi: nav apmeklējis ģimenes ārstu vai neiet pie ģimenes ārsta gadiem ilgi. “Un tā ir arī pacienta vaina, ja nevēršas pie ģimenes ārsta, jo primārais ir primārā veselības aprūpe,” saka M.Kauliņa.

Ir, kad akūti saslimst vai pašam cilvēkam liekas, ka tas ir akūti neatliekami, un līdz ar to vēršas uzņemšanas nodaļā. “Uzņemšanas nodaļā pacients tiek izmeklēts un novērtēts. Ja tas ir tūlītēji neatliekams, tad tiek hostipalizēts. Ja pacients vienkārši vēlas, lai viņu apskata, jo, piemēram, ģimenes ārsts ir atvaļinājumā vai gaidīšanas rinda ir garāka, pacientam nav nepieciešama hospitalizācija.”

Ir tādi, kas atnāk ar augstu temperatūru, bet problēma tā, ka mājās nav medikamentu. “Problēma ir tā, ka šie izmeklējumi, kas tiek veikti uzņemšanas nodaļā, kas ir stacionārā daļa, tie pēc apmaksas “iekrīt” ambulatorajā sadaļā, tādēļ slimnīcām ir pārstādes, jo slimnīcas ambulatoros pakalpojumus plāno pa mēnešiem, pa datumiem. Mēs jau neesam unikāli, visām slimnīcām ir pārstrādes. Ja pacients netiek pie speciālista, viņš nāk uz uzņemšanu, un viņam ir jāsniedz palīdzība. Pie mums ierodas ļoti daudz pacientu no Gulbenes novada. Brauc vecāki ar bērniem pie mums. Arī tad, ja ir traumas. Arī ar “ātrajiem” atved,” stāsta M.Kauliņa.

Viņa norāda, ka ļoti negatīvu iespaidu atstāja “kovida” laiks. “Bija, ka pacienti paši baidījās nākt uz slimnīcu, jo slimnīcās bija “kovida” pacienti, un arī Alūksnes slimnīcā bija “kovida” nodaļa. Tika liegti ambulatorie izmeklējumi, līdz ar to pašreiz arī redzam sekas. Ir ļoti daudz ielaistu onkoloģisko gadījumu, tāpat arī citas slimības,” stāsta M.Kauliņa.

Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļā vidēji ierodas aptuveni 40 pacienti. “Kad ir svētku dienas, tad arī ir vairāk pacientu. Un reizēm cilvēkiem ir tikai jāizskaidro. Cilvēks ierodas uzņemšanā un nav nekas īpašs, neatliekams, bet ar viņu ir jāaprunājas, ka tā problēma neapdraud viņa veselību. Reizēm cilvēki grib izrunāties un vēlas, lai viņiem izskaidrotu, arī to, kādi medikamenti jālieto,” saka M.Kauliņa.

Reģionos pie speciālistiem reizēm var tikt ātrāk

Pirms gada Gulbenē tika atklāta SIA “Veselības centrs 4’’ grupas uzņēmuma “Vizuālā diagnostika” filiāle. “Bieži vien pie speciālista kādā no reģioniem var tikt pat ātrāk nekā Rīgā,” “Dzirkstelei” saka SIA “Vizuālā diagnostika” mārketinga speciāliste Sanda Gulbe.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka ārstu speciālistu konsultācijas Medicīnas centrā ir par maksu. Var veikt vēnu veselības pārbaudi un “duplex” sonogrāfijas izmeklējumus, pieejams dermatologs, kurš specializējas arī triholoģijā, kā arī var saņemt neiroķirurga konsultācijas.

“Katras nozares ārsts uz dažādiem Latvijas reģioniem dodas vidēji vienu reizi mēnesī. Aptuveni divu nedēļu laikā pieraksti pie speciālistiem aizpildās, taču, lai neviens nepaliktu bez nepieciešamās ārsta palīdzības, veidojam gaidītāju rindu uz nākamo ārsta izbraukuma reizi,” saka S.Gulbe.

SIA “Vizuālā diagnostika” Gulbenē nodrošina datortomogrāfijas, ehokardiogrāfijas, elektrokardiogrāfijas izmeklējumus un Holtera monitorēšanas pakalpojumus, kuri pieejami gan valsts apmaksāti, gan maksas vai apdrošināšanas kompāniju apmaksāti. Piemēram, datortomogrāfijas izmeklējumi tiek veikti katru dienu. “Dzirkstele” noskaidroja, ka par maksu uz šo pakalpojumu var tikt uzreiz, bet, ja tagad (18.jūlijā – red,) vēlētos pierakstīt uz valsts atmaksātu datortomogrāfiju, pieraksts būtu augustā, jo bija atbrīvojušās vietas.

Rinda pat gada garumā

Mediķi lēš, ka apmēram 70 procentus jautājumu, ar kuriem pacienti vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, var atrisināt ģimenes ārstu praksēs. Bet, tiklīdz ir jādod nosūtījums uz noteiktu izmeklējumu vai pie speciālista, tad ir runa par mēnešiem ilgu gaidīšanu rindā.

“Tāpēc agrāk vai vēlāk cilvēki nonāk uzņemšanas nodaļā. Mūsu valstī pēc ģimenes ārsta darba laika nepastāv pacientam pieejami un saprotami medicīnas pakalpojumi. Ne man, ne arī pacientiem nav skaidrs, cik daudz pakalpojumu kādā apjomā var saņemt pie slimnīcu dežūrārstiem, bet ir skaidrs, ka pakalpojums 24/7 ir pieejams uzņemšanas nodaļā. Tāpat kā es arī jūs ietu uz uzņemšanas nodaļu, ja, piemēram, sāpētu auss vai vēders, un to nevar nosodīt,” uzskata Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes pārstāvis Ainis Dzalbs.

Viņš neatbalsta tādu ideju, ka vajadzētu iekasēt naudu no tiem pacientiem, kuriem nav dzīvībai bīstams stāvoklis, bet kuri tomēr ieradušies pēc palīdzības uzņemšanas nodaļā. A.Dzalbs secina, ka tādā gadījumā pretī esot jābūt alternatīvam un pacientam saprotamam variantam, kur viņš var vērsties, ja, piemēram, pirms četrām dienām sasitis kāju. Kā rīkoties, ja visas dienas juties normāli, bet piektdienas vakarā jūti, ka pavisam nav labi?

“Pēc pašreizējiem noteikumiem būtu jāgaida pirmdienas rīts, lai saņemtu ģimenes ārsta konsultāciju. Tāpēc ir jābūt iespējai, kur varētu aiziet piektdienas vakarā vai brīvdienās, lai par 2 eiro līdzmaksājumu saņemtu valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu. Primārajai aprūpei vajadzētu būt pieejamai 24/7. Taču nevajadzētu domāt, ka tas ģimenes ārsts, kurš strādājis visu dienu, to darīs arī naktī. Tāpēc ir jābūt atsevišķam normālam dežūrdienestam,” uzskata A.Dzalbs.

Vai samazināsies pacientu skaits uzņemšanas nodaļās?

Arī Veselības ministrija ir konstatējusi, ka slimnīcu veiktais darba apjoms gada pirmajā ceturksnī ir lielāks par sākotnēji plānoto un pacientu skaits turpina augt gadu no gada. Tas nav nekāds pārsteigums, zinot, ka saslimstība pēc Covid-19 pandēmijas ir pieaugusi un Latvijas iedzīvotāju sastāvā ir arvien vairāk gados vecu cilvēku.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Āris Kasparāns, jūnija sākumā tiekoties ar Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, akcentēja, ka šogad neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās novirzīti papildus 62,7 miljoni eiro, kas ietver gan tarifu palielināšanu, gan personāla darba samaksas palielinājumu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbības stiprināšanu. Savukārt plānveida palīdzības nodrošināšanai šogad papildus novirzīti 24 miljoni eiro. Taču pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir lielāks nekā veselības nozarei pieejamie resursi.

NVD sola, ka pēc pusgada datiem izvērtēšot ārstniecības iestāžu veikto darba apjomu visās programmās un iespēju robežās veikšot finansējuma pārdali no programmām, kurās nebūšot izpildes.

Pēc Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta speciālistu un Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvju tikšanās jūnija sākumā preses relīzē ministrijas Komunikācijas nodaļa gan mēģina iesēt kādu cerīgu noti: “Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un mazinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu noslodzi, šogad ir veikta virkne uzlabojumu: novirzīts papildu finansējums ģimenes ārstu prakšu stiprināšanai, uzlabota kompensējamo medikamentu pieejamība pacientiem, kā arī palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms.” Bet noslēgumā dod padomu: “Aicinām iedzīvotājus sekot savam veselības stāvoklim, kā arī veikt profilaktiskās pārbaudes un hronisku saslimšanu gadījumos lietot nozīmētos medikamentus.”

Vai no iepriekšminētajiem Veselības ministrijas “plāksteriem” samazināsies pacientu skaits uzņemšanas nodaļās, ārstu kļūs vairāk un rindas pie ambulatorajiem speciālistiem krietni mazākas? Diez vai.

— Inita Savicka, Māra Libeka ( “Latvijas Avīze”)

UZZIŅA

Papildu miljoni slimnīcu uzņemšanas nodaļām

Ministru kabineta šī gada 30. aprīļa rīkojumā par 25,665 miljonu eiro pārdali no valsts budžeta, “lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcu uzņemšanas nodaļās no 2024. gada 1. maija”, Veselības ministrija anotācijā raksta: “Vidēji trešdaļa pacientu, kas tiek nogādāti ārstniecības iestādē ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādi, nav jāstacionē vai NMPD brigādes sākotnēji noteiktā diagnoze netiek apstiprināta. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem vidēji 48,8 % pacientu, kas vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tiek stacionēti, bet 51,2 % tiek novirzīti ambulatorai ārstēšanai. Pieaug arī pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā (klīniskajās universitātes slimnīcās vidēji katru mēnesi 60 % pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40 % ierodas paši), kas norāda uz ambulatoro pakalpojumu savlaicīgu nepieejamību. Intensīvā visu slimnīcu (ne tikai klīnisko universitāšu slimnīcu) noslodze liecina par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas vērojams arī citās ES dalībvalstīs un prasa steidzamus papildu finanšu resursus savlaicīga ārstniecības procesa nodrošināšanai. Visbiežāk sekundārie NMPD izsaukumi ir pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām un akūtām augšējo elpceļu saslimšanām.

Pacientam ierodoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļās (NMPUN), speciālisti novērtē pacienta veselības stāvokli. Tomēr ne visiem pacientiem ir nepieciešama neatliekama palīdzība. 2023. gada pirmajā pusgadā observācijas gadījumu īpatsvars no kopējā pacientu skaita, kas vērsušies NMPUN, izslēdzot dzemdības un plānveida hospitalizācijas, bija 23,5 %. [..] Observācijas gultās pacients atrodas ne ilgāk kā 24 stundas.”

No minētajiem 25,6 miljoniem eiro 15 miljoni paredzēti, “lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu”, bet 3,2 miljoni – “lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju)”.

AVOTS: MINISTRU KABINETA RĪKOJUMS

Aptauja

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un “Latvijas Avīze”.