11. februārī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē izskanēja aicinājums veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) uzmanīgi pieņem lēmumus par slimnīcu tīkla izmaiņām.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis vērtēja, ka paziņojumi par slimnīcu līmeņa samazināšanu izraisa speciālistu aizplūšanu no reģioniem uz Rīgu.
Ministrs tika aicināts ņemt vērā, ka jau pašlaik ir būtiskas atšķirības starp pakalpojumu pieejamību reģionos un Rīgā. Ja Rīgas reģionā neatliekamā palīdzība ir sasniedzama aptuveni pusstundas laikā, tad reģionos šādas iespējas nav.
Tādēļ, ja tiks pieņemts lēmums par atteikšanos no neatliekamās palīdzības vairākās reģionu slimnīcās, izveidosies plašas teritorijas, kur ārsta palīdzība klātienē nebūs pieejama, klāstīja Zeitmanis.
Zeitmanis sprieda, ka, iespējams, viens no iemesliem, kādēļ izveidojusies speciālistu nepieejamība reģionu slimnīcās, esot pārāk augstie standarti. Pirms 30 gadiem ikvienā slimnīcā bijuši divi speciālisti – ķirurgs un anesteziologs, kuri varējuši palīdzēt neatliekamos gadījumos. Tagad esot uzlikti ļoti augsti standarti par dažādu speciālistu nepieciešamību, kurus slimnīcas nevar izpildīt.
Slimnīcas vadītājs arī aicināja lēmumu pieņemšanā ņemt vērā ne tikai Neatliekamās palīdzības dienesta datus, bet gan slimnīcu uzņemšanas nodaļu apkopoto informāciju. Tā rādot, ka reģionu slimnīcās uzņemšanas nodaļās vairāk tiek reģistrēti pacienti, kuri slimnīcā ieradušies paši, nevis tikuši atvesti ar neatliekamās palīdzības auto.
Piemēram, pagājušajā gadā Balvos un Gulbenē Neatliekamās palīdzības dienests slimnīcas uzņemšanā nogādājis 2437 pacientus, bet paši saviem spēkiem bija ieradušies 8104 pacienti. Rēzeknē uz slimnīcu atvesti 9024 pacienti, bet paši saviem spēkiem ieradušies 16 018 pacienti.
Arī Alūksnē situācija esot līdzīga. Neatliekamās palīdzības dienests slimnīcas uzņemšanā nogādājis 1479 pacientus, bet pats slimnīcā ieradies 4161 pacients.
Slimnīcu pārstāvis arī vērsa uzmanību uz sociālo netaisnīgumu, kas izveidojies, salīdzinot Rīgu un reģionus. Vēsturiski izveidojusies situācija, ka pie vienādām diagnozēm tiek veikta atšķirīga apmaksa. Piemēram, ar vienādiem speciālistiem un vienādu pakalpojumu Rīgā pneimoniju ārstēt izmaksājot dārgāk nekā reģionos.
Sarunas laikā ministrs regulāri pārtrauca slimnīcu pārstāvjus, uzsverot, ka nekādi lēmumi par slimnīcu tīklu vēl nav pieņemti, viņš apmeklējot katru slimnīcu atsevišķi, tiekoties ar to vadību un izrunājot problēmas. Viņa ieskatā, ir iespējams panākt kompromisus un vienoties par kopīgu redzējumu slimnīcu tīkla attīstībā.
Kā aģentūru LETA pēc tikšanās ar LPS informēja Veselības ministrija (VM), ministrs sarunās uzsvēris, ka atbilstoši budžeta iespējām, maksājums par vienu ārstēto pacientu (DRG maksājums) atšķiras atkarībā no iestādes līmeņa un pakalpojumu sarežģītības. Proti, lai aprēķins “labāk atspoguļotu reālo situāciju, 2026. gadā DRG rādītāji ir diferencēti divās grupās – lielajām un mazajām slimnīcām, nodrošinot caurspīdīgu un proporcionālu finansējuma sadali sistēmā”.
VM arī norāda, ka ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunātas iespējas kompensēt atsevišķās slimnīcās veidojušos finanšu iztrūkumu, tostarp izmantojot papildu pakalpojumu apjoma piešķiršanu vai ambulatoro pakalpojumu stiprināšanu kā instrumentu budžeta izlīdzināšanai. Šī pieeja palīdzētu mazināt atšķirības slimnīcu finanšu situācijā un nodrošināt stabilāku iestāžu darbību nākamajā plānošanas periodā.
NVD arī turpināšot vērtēt faktiskos slimnīcas darbības datus un sagatavos priekšlikumu par iespējamu papildu finansējuma piešķiršanu šī gada otrajā pusē, informē ministrijā.
Kā ziņots, VM sagatavotā informatīvā ziņojuma par slimnīcu tīklu saskaņošanas procesā pašvaldības pārmet, ka ziņojums esot ļoti vispārīgs un nesniedz konkrētus risinājumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un pieejamības uzlabošanai.
LPS uzsver, ka nav skaidrs, kā plāns ietekmēs slimnīcu finansējumu. Lai gan tiekot apgalvots, ka nav plānota slimnīcu slēgšana, taču finansējuma samazināšana, vienlaikus nepārskatot sniedzamos pakalpojumus, neliecinot par labu situācijas pārvaldību.
Slimnīcām tiekot radīti nopietni finanšu izaicinājumi, pastiprinās nestabilitāte un neskaidrība par nākotnes situāciju, kas ietekmē arī speciālistu piesaistes iespējas, pārmet LPS.
Tāpat pašvaldībām trūkst informācijas, vai un kā, plānojot slimnīcu tīkla reformu, ir ņemta vērā ceļu infrastruktūra un tas, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma finansējums tiek plānots atbilstoši valsts budžeta iespējām, nevis pieejamībai, kas radot riskus pakalpojumu nodrošināšanā.
Šie aspekti ietekmē gan neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas ātrumu, gan iedzīvotāju nokļūšanu uz un no pakalpojuma.
Vienlaikus, plānojot izmaiņas, akcents tiek likts uz slimnīcu sadarbību, taču trūkst konkrētības par sadarbības kritērijiem ar visām pusēm izdevīgiem nosacījumiem, lai šī sadarbība būtu efektīva un pacienta interesēs, pauž LPS.
LETA jau ziņoja, ka šogad stacionāro pakalpojumu tarifam visām slimnīcām tiks piemērots vienots koeficients 0,95, kas nozīmēšot “vienādu un taisnīgu finansējuma samazinājumu”, iepriekš, tiekoties ar Ogres rajona slimnīcas vadību, paudis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Runājot par 2026. gada finansējumu, ministrs uzsvēris, ka izmaiņas līgumos par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu izriet no kopējām veselības aprūpes budžeta iespējām. Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem pieejamais finansējums ārstniecības iestādēm jānovirza vienlīdzīgi un caurspīdīgi, paudis ministrs.
VM iepriekš skaidroja, ka slimnīcu tīkla attīstības mērķis ir ilgtspējīga, pacientiem droša un pieejama stacionārā aprūpe visā Latvijā. Ministrija vairākkārtīgi uzsvērusi, ka visas slimnīcas turpinās sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
VM informējusi, ka ar katru slimnīcu notiks atsevišķas sarunas, katra slimnīca tiks vērtēta individuāli, ņemot vērā gan vietējo kopienu vajadzības, gan reģionālās īpatnības, gan arī demogrāfisko situāciju, īpaši pierobežas teritorijās, kas ir svarīgi valsts drošībai.
Plānotā pāreja no pieciem uz trim slimnīcu līmeņiem palīdzēs skaidrāk zināt un saprast arī pacientiem, kādus pakalpojumus var saņemt tuvāk mājām un kādos gadījumos specializēta palīdzība tiks nodrošināta augstāka līmeņa ārstniecības iestādē. Pacientu drošība un pakalpojumu kvalitāte ir vieni no galvenajiem aspektiem pārmaiņām, skaidrojusi VM.
