Gulbenes novadā nabadzības mazināšanā nopelni gan pašvaldībai, gan labdariem
Iemītas pēdas sniegā ved uz Viestura ielu 29 – tā ir viena no Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas sešām ēkām, reģiona nozīmes kultūras piemineklis. Tieši tur atrodas zupas virtuve un pabaro ikvienu dzīves grūtībās nonākušo. “Dzirkstele” pieklauvē un iet iekšā. Acu skatienam pieticīgi apstākļi. Katli un pannas uz krāsns, par kuru zupas virtuves saimniece Ilga Vanuška saka – reizēm stipri dūmo, vasarā būs jāremontē. Ir priekšpusdiena. Cilvēki nāk pēc bezmaksas zupas. No diviem milzu katliem pulksten 11.00 pāri palicis jau maz. Lielākais daudzums jau ir izdalīts.
Te valda laipnība, beznosacījumu labdarība. Ja kāds vēlas arī otro ēdienu, tad gan tomēr lielākoties ir jāmaksā. “Es jau nevaru citādi. Nesanāk savilkt galus,” skaidro Ilga un piebilst, ka no naudas ziedojumiem, ko saņem no otrā ēdiena pasūtītājiem, pērk produktus un vāra zupu, kuru izdala par brīvu.
Vai te ir kādreiz ielūkojies arī kāds no novada domes vadības, ir lūdzis ieliet zupu, lai to nogaršotu kopā ar grūtdieņiem? Uz šo “Dzirksteles” jautājumu Ilga atbild noraidoši un piebilst – gribētos just roku uz pleca no pašvaldības puses, vismaz kādu labu vārdu dzirdēt vai saņemt apsveikuma kartīti uz svētkiem. Piemin, ka Sandra Daudziņa, vadīdama novadu, gan vienmēr svētkos sūtījusi pašvaldības apsveikuma kartītes Ilgai. Tas bijis patīkami. Jutusies novērtēta.
Ilga arī bilst – bez sabiedrības atbalsta nevarētu tik daudzus gadus katru darbdienu nodrošināt zupu par brīvu visiem, kuriem tas ir dzīvības ēdiens. Labi cilvēki ziedojot pārtikas produktus, malku. Ne tikai gulbenieši vai beļavieši, arī cilvēki no kaimiņu novadiem. Reizēm esot tā, ka itin nemaz nav naudas, trūkst produktu, taču vienalga zupa top.
“Ilgai zupa vienmēr sanāk garšīga,” bilst kāds no apmeklētājiem, kurš ir bezdarbnieks pirmspensijas vecumā. Cilvēks bez mājām, bez tuviniekiem. Katru darbdienu nāk pēc zupas.
Unikāla pieredze – zupas virtuve Viestura ielā
Ilga jau 18 gadus pēc savas iniciatīvas vāra zupu un izdala to visiem, kuri lūdz. Neizprašņā nevienu. Apmeklētāji paši stāsta. Ilga zina katru savu klientu nosaukt vārdā, zina, kā kuram klājas. Viņas audžudēls Roberts daudziem vecajiem, sirgstošajiem, nespējīgajiem klāt uz mājām pieved zupu. Dažu arī pabaro no karotes. Roberts Ilgai esot teicis – redzējis visbēdīgākos apstākļus, kādos dzīvo cilvēki. Katrs ir priecīgs un pateicīgs par klāt pievesto silto ēdienu. “Roberts teic – asaras birst, redzot nabadzību, kāda ir Gulbenē,” stāsta Ilga.
Ilga atklāj, kas pamudinājis nodoties labdarībai. “Uzaugu septiņu bērnu ģimenē. Man tas vienmēr bijis tā – atdošu kumosu otram, pat ja pašai pāri nekas nepaliks. Zinu, ko nozīmē ciest badu,” viņa saka.
Zupas virtuvē Viestura ielā 29 Ilgai ir daudz pastāvīgo klientu. Līdz pat mūžībā aiziešanas brīdim. Pa kādam jaunam klientam pienāk klāt. “Nesen sāka pēc zupas nākt vīrietis, kuram ir invaliditāte un kurš teica: “Ja man nepateiktu, ka te var dabūt zupu, nezinātu, kā izdzīvot.” Viena jauna māmiņa nupat sākusi nākt, ņem zupu, lai bērnus pabarotu. Parasti pie manis nāk tās sievietes, kuras vienas audzina bērnus,” saka Ilga, un viņas balss aizlūst.
Viesojoties Ilgas zupas virtuves izsniegšanas vietā, “Dzirkstele” satiek vairākus cilvēkus, kuri atnākuši pēc zupas. Kāds vīrietis nupat alkohola problēmu dēļ pazaudējis darbu. Ilga nevienu nekritizē, vienkārši palīdz. Viņa teic – katru dienu vāra citādu zupu. Šajā dienā – no svaigiem kāpostiem, bet nākamajās dienās būšot gan zivju, gan zirņu, gan biešu zupa. “Cilvēki piektdienās grib tieši boršču. Man vienmēr ir tikai vienas dienas zupa. Otrās dienas zupu nedalu, lai nebūtu pārmetumu,” saka Ilga.
Zupas virtuvei ir arī savi brīvprātīgie palīgi – divas sievietes, kuras Ilga sauc par Mārītēm. “Viņas pie manis strādā jau gadiem ilgi. Malku saskalda, sanes. Palīdz virtuvē,” stāsta Ilga.
Seniori ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam
Apvienoto nāciju organizācijas ilgtspējīgas attīstības pirmais mērķis ir līdz 2030. gadam visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs. Latvijā līdz 2030. gadam attīstības virziena “Iespēju vienlīdzība un vidusslāņa veidošanās” mērķis ir samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru, lai tas nepārsniedz 16 % – liecina Latvijas Oficiālās statistikas portāla informācija.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju visvairāk nabadzības riskam pakļautie ir cilvēki vecuma kategorijā 65+. Tātad vecuma pensionāri.
Gulbeniete Ilze “Dzirkstelei” stāsta: “Biju izmantojusi iespēju doties jau priekšlaicīgā pensijā. Atbildu trūcīgās personas statusam. Izmantoju pašvaldības sniegto sociālo atbalstu. Palīdzēja nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus. Atnāca pārbaudē pie manis uz mājām. Katru mēnesi izseko naudas plūsmai manā kontā. Ja brālis atsūtīja man vai es viņam uz dzimšanas dienu nosūtīju kādu eiro, tas uzreiz bija redzams. Bija jautājumi un brīdinājumi, ka zaudēšu statusu. Nemanot pienāca vecuma pensijas saņemšanas laiks. Sākumā, saņemot savā kontā arī 2. līmeņa pensijas uzkrājumu, izkritu no atbalstāmo personu kategorijas. Un tad pienāca brīdis, kad atkal varu pieteikties palīdzībai – tagad kā maznodrošinātā. Nolēmu, ka to nedarīšu. Garus gadus esmu strādājusi. Vai tiešām man ir jājūtas kā nabadzei?! Ir nepatīkami būt lūdzējai. Tad jau labāk par centrālapkuri turpināšu maksāt arī vasarā.”
Vai vienmēr paši vainīgi, ja dzīvo nabadzībā?
“Nabadzība ir tēma, kuru daudzi uztver ļoti jūtīgi. Tā ir, un tas ir jāņem vērā,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada deputāts Valtis Krauklis.
Kā pašvaldības pārstāvis V.Krauklis pastāvīgi satiek cilvēkus un ģimenes, kurām ir jāsniedz palīdzība, jo bez atbalsta šie cilvēki paši galā netiek. Taču neesot jūtams, ka novadā palielinātos vajadzība pēc sociālā atbalsta trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.
Kāpēc ir tā, ka dažs visu mūžu nevar izdzīvot bez pašvaldības sociālā atbalsta? “Valstī ir radīta šāda sistēma, un cilvēki to izmanto. Ir cilvēku daļa, kuri nevar, un ir cilvēku daļa, kuri negrib strādāt, kaut ir pietiekami daudz iespēju, jo darbarokas ir vajadzīgas novadā. Kādam pienākas pašvaldības pabalsti un sociālā palīdzība, kādam ne. Stingri izvērtējam,” saka V.Krauklis.
Sabiedrībā tie, kuri personiski saskaras ar nabadzības risku, nereti jūtas diskriminēti. Nereti dzird pārmetumus, ka paši vien pie savas situācijas ir vainīgi. Piemēram, pirms kāda laika “Dzirksteles” redakcijā vērsās kādas Gulbenes daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, kuri sūdzējās par trūcīgu daudzbērnu ģimeni, kurai pašvaldība šajā mājā ir izīrējusi savu dzīvokli. “Viņi mūsu mājā ievazā tarakānus un blaktis,” laikrakstam skaidroja privāto dzīvokļu īpašnieki. Viņu vēlme bija pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no šīs ģimenes, pārcelt to uz tādu māju, kurā ir tikai un vienīgi trūcīgo ģimenes.
Tajā pašā laikā prakse liecina – nereti materiālās dzīves grūtības iet roku rokā ar atkarībām. V.Krauklis uzskata – līdzcilvēkiem nevajag būt vienaldzīgiem un arī savu reizi pateikt: “Lūdzu, nelieto alkoholu, padomā par sevi! Dari kaut ko sevis labā!”
“Nevar tikai gaidīt visu no pašvaldības. Sabiedrībai ir jāmainās. Cilvēkam ir jāmainās. Jādomā ir ne tikai pašvaldībai. Arī tuviniekiem, kaimiņiem. Kaimiņš kaimiņam arī var dot padomu, uzmundrināt,” saka V.Krauklis. Viņš arī uzskata, ka Gulbenē nav novērota ubagošana. “Ja kādam pietrūkst naudas alkoholam, atrod sev pudeles brāli,” saka V.Krauklis.
Cilvēki ceļ trauksmi gan pamatoti, gan ne
“Mājā ir sieviete, kas pati neko nevar. Neviens nenāk. Cik apkārtējie aiz žēlastības var palīdzēt… Kur ir sociālie, kur samarieši?” tā “Dzirksteles” portālā kāds vēsta par situāciju Lizumā.
Laikraksts sazinājās ar pašvaldības sociālo dienestu, kur teica – šāda informācija patiesībai neatbilst. Dienesta darbinieki devušies ciemos pie sievietes, par kuru “Dzirksteles” portālā bija publicēts bažīgais komentārs, un noskaidroja – informācija nav patiesa. Seniore pilnībā pati tiek galā ar savu ikdienu, turklāt viņai ir radinieki un draugi, kuri atbalsta. Seniore internetā pati jau bija izlasījusi komentāru par sevi un jutās pārsteigta. To “Dzirkstelei” stāsta novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs un arī uzsver – viņa darbinieki reaģē pat uz anonīmiem ziņojumiem vai komentāriem un vienmēr pārbauda informāciju par to, vai kāds iedzīvotājs gadījumā nav nonācis krīzes situācijā. “Paši daudz apsekojam. Bet nekad nevaram zināt visas situācijas. Tāpēc paldies tiem, kuri nav vienaldzīgi un informē. Labāk ir lieku reizi pārliecināties, kā ir patiesībā,” saka J.Antaņevičs.
Daudziem ir grūti lūgt un pieņemt palīdzību
“Bieži sastopos ar to, ka cilvēki kautrējas atzīties savās vajadzībās,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes katoļu baznīcas priesteris Ingars Stepkāns, kurš ir garīdznieks ar 20 gadu pieredzi, lielākoties gan ārpus šā novada. I.Stepkāns esot pats organizējis kartupeļu ziedošanu kādam draudzes cilvēkam, kurš nonācis trūkumā. “Cilvēkiem ir ļoti grūti lūgt un pieņemt palīdzību,” viņš stāsta.
Tāpat I.Stepkāns novērojis, ka nereti kristieši kautrējas aicināt priesteri uz mājām pie slimniekiem. “Bieži vien ir atruna, sak, man te viss tik nabadzīgi, tik vienkārši, man kauns priesteri aicināt. Cilvēkiem ir grūti dalīties ar savu realitāti,” sapratis priesteris.
Viņš stāsta, ka draudze vispirms atbalsta grūtībās nonākušos savus draudzes locekļus. Pēc tam arī citus cilvēkus, bet tas jau esot “labdarības akcijas ietvaros”. I.Stepkāns novērojis, ka viņam personiski palīdzību prasa visbiežāk naudas veidā un tie, kuri ikdienā uz baznīcu nenāk. Tie nereti ir cilvēki ar alkohola problēmām. “Tad es saku, ka uz baznīcu ir jānāk Dievu lūgt, naudu lūgt vajag bankās. Tur pielūdz naudu,” teic I.Stepkāns.
Par nabadzības cēloņiem šodien priesteris saka: “Mēs dzīvojam kapitālismā un zinām, ka sabiedrības augstākā vērtība ir materiālā labklājība. Nevis taisnīgums, nevis godprātība, nevis žēlsirdība. Viens no nabadzības cēloņiem tāpēc ir sociālā netaisnība, otrs – augstās prasības dzīvot labklājībā. Mūsu vecvecāki tādu labklājību, kāda pieejama šodien vairumam, nevarēja pat sapņos iedomāties – ka būs pilni veikali, ka varam nopirkt eksotiskos augļus. Šodien, ja tev nav auto, datora un skārienjutīga telefona, tad esi nabadzīgs. Tā nav greznība. Tā ir nepieciešamība.”
“Latvijas Sarkanais Krusts” – vieta, kur palīdz
“Ziemā cilvēki mazāk nāk pēc palīdzības pie mums,” “Dzirkstelei” saka biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Gulbenes biroja administratore Jeļena Jermacāne.
Birojs atrodas Gulbenē, Klēts ielā 6. Saskaņā ar biedrības interneta vietnē lasāmo informāciju apmeklētājus tur pieņem darbdienās no pulksten 8.00 līdz 16.00, bet sakarā ar J.Jermacānes atvaļinājumu no 10. līdz 18. februārim apmeklētāju pieņemšana šajās dienās notiek no pulksten 9.00 līdz 13.00.
Darbības jomas: tehnisko palīglīdzekļu noma; humānās palīdzības pieņemšanas punkts; ESF+ programmas paku dalīšana un zupas virtuve (saskaņā ar pašvaldībā piešķirto trūcīgās personas statusu); zemo cenu veikals.
J.Jermacāne stāsta, ka zupas virtuves pakalpojumu pašlaik izmanto aptuveni 30 trūcīgo cilvēku. Zupu viņi var saņemt pirmdienās un piektdienās no pulksten 10.00 līdz 11.00.
Runājot par Eiropas Savienības pakām, “Latvijas Sarkanais Krusts” savā interneta vietnē 1. janvārī aktualizēja šādu informāciju: “Atbalstu var saņemt: vistrūcīgākās personas (personas ar trūcīgās mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušie Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji).” Trūcīgā ir tāda mājsaimniecība, kurai pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu par atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam un tās rīcībā esošie ienākumi nepārsniedz 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 298 eiro.
Par mājsaimniecību krīzes situācijā uzskatāma tāda, kura katastrofas vai citu no tās neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.
Eiropas Savienības pakas trūcīgajiem “Latvijas Sarkanais Krusts” nodrošina arī Rankas pagastā, Skolas ielā 7, kur apmeklētājus pieņem trešdienās no pulksten 12.00 līdz 14.00.
Pēc vispārīgās klasifikācijas nabadzību var iedalīt trīs grupās:
● Absolūtā nabadzība ir tad, kad cilvēks cieš badu, viņam nav apģērba, nav pajumtes.
● Relatīvā nabadzība ir tad, kad cilvēkam ir pastāvīgas grūtības samaksāt izdevumus par mājokli, saņemt nepieciešamos veselības pakalpojumus, mācīties, aiziet uz kino, satikties ar draugiem.
● Subjektīvā nabadzība ir pašu cilvēku uztvere par savu dzīves līmeni un situāciju.
AVOTS: EIROPAS KOMISIJAS INTERNETA VIETNE
UZ 31.01.2026
● Gulbenes novadā reģistrētas 635 trūcīgas personas, maznodrošinātas – 93
● kopumā izīrēti ir 718 pašvaldības dzīvokļi;
● sociālajā dzīvojamajā mājā “Blomīte” ir 15 istabas, visas šobrīd ir izīrētas, kopā 15 personām;
● aprūpes mājās pakalpojumu janvārī saņēmušas 64 pilngadīgas personas, šo pakalpojumu nodrošina Latvijas Samariešu apvienība.
Gulbenes novadā 2026. gadā novada Sociālajā dienestā var vērsties un saņemt:
● TRŪCĪGĀS MĀJSAIMNIECĪBAS STATUSU, ja pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 425 eiro mēneša ienākumi, bet pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro;
● MAZNODROŠINĀTĀS MĀJSAIMNIECĪBAS STATUSU, ja pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 510 eiro mēneša ienākumi, bet pārējām personām mājsaimniecībā – 357.
AVOTS: NOVADA PAŠVALDĪBAS SOCIĀLAIS DIENESTS
LATVIJAS NACIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ 2021.-2027. GADAM
nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ir plānots samazināt no 22,9 % 2018. gadā līdz 21,5 % 2027. gadā.
Paredzēts mazināt nabadzību starp visneaizsargātākajām sabiedrības grupām:
● starp vismaz 65 gadus veciem pensionāriem nabadzības riskam pakļauto īpatsvaru plānots samazināt no 53,7 % 2018. gadā līdz 52 % 2027. gadā;
● starp bērniem (līdz 17 gadu vecumam) nabadzības riskam pakļauto īpatsvaru plānots samazināt no 17,5 % 2018. gadā līdz 11,5 % 2027. gadā;
● starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus, nabadzības riskam pakļauto īpatsvaru plānots samazināt no 26,2 % 2018. gadā līdz 24,5 % 2027. gadā;
● starp mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trīs vai vairāk apgādībā esošiem bērniem nabadzības riskam pakļauto īpatsvaru plānots samazināt no 16,7 % 2018. gadā līdz 12 % 2027. gadā.
AVOTS: CENTRĀLĀS STATISTIKAS PĀRVALDES 2026. GADA 16. JANVĀRA PUBLIKĀCIJA
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
