18. februārī kļuva zināms, ka tiks veikta pārbaude par partijas “Jaunā Vienotība” deputāta Jāņa Patmalnieka iesniegumu ģenerālprokuratūrai saistībā ar biedrības “Tiesiskums.lv” uzsākto OIK atgūšanas iniciatīvu. Biedrība “Tiesiskums.lv” informē, ka darīs visu iespējamo un tiesiski atļauto, lai Ģenerālprokuratūra vispusīgi un pilnvērtīgi pārbaudītu nelikumīgā OIK ieviešanas afēru un sodītu visas atbildīgās amatpersonas par Latvijas tautsaimniecībai vairākus miljardus nodarītajiem zaudējumiem.
“Bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos Jāņa Patmalnieka, kurš ir viens no visvairāk iesaistītajiem ierēdņiem un politiķiem OIK nelikumīgā ieviešanā, pašreizējās publiskās aktivitātes ir mēģinājums novērst uzmanību no savas iespējamās atbildības par nelikumīgu OIK ieviešanu un iekasēšanu, kā arī iespējamās kriminālatbildības par OIK neatprasīšanu. Valsts amatpersonas ilgstoši nepilda savus amata pienākumus un pārkāpj Eiropas Savienības tiesību normas, neatprasot nelikumīgi izmaksāto OIK no savas partijas sponsoriem. Ja valsts amatpersonas, tajā skaitā Jānis Patmalnieks, pildītu savus amata pienākumus, tad OIK nemaz netiktu nelikumīgi ieviests un nevarētu tikt nelikumīgi iekasēts daudzu gadu garumā. Turklāt pašlaik no sabiedrības tiek noklusēts tas, ka saskaņā ar iepriekš norādītiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un iepriekš aprakstīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru Latvijas kompetentām amatpersonām būtu jāatprasa naudas līdzekļi no OIK saņēmējiem, kas netiek darīts. Biedrība uzskata, ka šo ierēdņu un amatpersonu bezdarbībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma – valsts amatpersonu bezdarbības – pazīmes, jo šīs bezdarbības rezultātā jau pašlaik ir iestājies noilgums lielākajai daļai no nelikumīgi izmaksātā OIK un ar katru mēnesi turpina samazināties no nelikumīgi ieviestā OIK saņēmējiem atgūstamā summa, kuru būtu taisnīgi un tiesiski pamatoti novirzīt visiem OIK maksātājiem. Biedrība atgādina, ka iepriekš jau vairākkārtīgi dažādi mediji un žurnālisti ir veikuši pētījumus, pierādot OIK saņēmēju ziedojumu lielo īpatsvaru tām politiskajām partijām, kas izsniedza OIK licences123,” saka biedrības “Tiesiskums.lv” valdes loceklis Madars Dauškans.
“Tiesiskums.lv” juridiskais pamatojums
Kāpēc OIK ieviešana bija nelikumīga?
1. Padomes Regula 2015/1589 par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai 1.panta f) punkts nosaka:
“nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu;
*LESD ir saīsinājums – Līgums par Eiropas Savienības darbību.
2. Eiropas Komisijas atzinums lietā SA.43140:
Komisija pauž nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu.
3. Latvijai bija aizliegts īstenot OIK atbalsta pasākumu bez Eiropas Komisijas saskaņojuma.
Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.pants 3.punkts: Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.
Salīdzinot Regulas 2015/1589 1.f punktu ar Eiropas Komisijas atzinumu lietā SA.43140, ir acīmredzams, ka Eiropas Komisijas secinājums vārds vārdā atbilst Regulas 2015/1589 1.f punktā minētajai nelikumīga atbalsta definīcijai.
4. Gan Eiropas Komisijas paziņojumi, gan Eiropas Savienības tiesu prakse apstiprina, ka valsts atbalsta vēlāks apstiprinājums nerada atpakaļēju spēku un nepadara valsts sniegto atbalstu par likumīgu.
Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu izpildi valstu tiesās (2021/C 305/01)
(47) Ar Komisijas galīgo lēmumu, ar kuru nelikumīga atbalsta saderību atzīst pēc tā piešķiršanas, netiek ex post facto legalizēti atbalsta īstenošanas pasākumi, kas veikti, pārkāpjot LESD paredzēto nogaidīšanas pienākumu.
(48) Šajā kontekstā valstu tiesām ir jāļauj personām paļauties, ka tiks izdarīti visi atbilstošie secinājumi saistībā ar nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu, tostarp uzdodot atgūt procentus par nelikumības periodu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
(49) No tā izriet, ka tad, ja trešā persona valsts tiesā lūdz atcelt priekšrocības, kas saistītas ar atbalsta priekšlaicīgu īstenošanu, tiesai būtu jāapmierina tās prasība, pat ja Komisija attiecīgo atbalstu jau ir atzinusi par saderīgu. Jebkāda cita interpretācija faktiski ļautu dalībvalstīm neievērot LESD noteikumus, un tādējādi tie zaudētu to paredzēto iedarbību”.
No Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar LESD* 108. pantu veiktās valsts atbalsta kontroles obligāto raksturu, pirmkārt, uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, principā tiesiskā paļāvība par to, ka atbalsts ir likumīgs, varētu būt tikai tad, ja atbalsts tiek piešķirts, ievērojot šajā pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, par to iepriekš nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar LESD* 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējam tajā laikā nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība par atbalsta piešķiršanas likumību (spriedumi, 2005. gada 15. decembris, Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 104. punkts, un 2015. gada 19. marts, OTP Bank, C-672/13, EU:C:2015:185, 77. Punkts).
5. Arī Civillikuma 1435.pantā ir noteikts, ka vēlākam apstiprinājumam nav atpakaļējs spēks tādai darbībai, kas bija aizliegta ar likumu un tādai darbībai, kuras apstiprinājumam nepieciešams ievērot zināmu formu [šajā gadījumā saņemt Eiropas Komisijas piekrišanu OIK īstenošanai]:
Vēlākam apstiprinājumam ir atpakaļējs spēks un tādēļ tas attiecināms uz darījuma noslēgšanas laiku, izņemot gadījumus:
1) kad attiecīgā darbība bijusi aizliegta ar likumu un aizlieguma iemesls atkritis tikai vēlāk;
2) kad apstiprinājums noticis pēc tam, kad darījums jau izpildīts un tā sekas iestājušās;
3) kad apstiprinājums var notikt tikai ievērojot zināmu formu; šādā gadījumā tam nav ne atpakaļēja spēka, kaut arī pati apstiprināmā darbība būtu izdarīta noteiktā formā, ne spēka nākamam laikam, ja vien minēto formu nevar vēl izpildīt.
6. Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesu praksi, dalībvalstīm ir pienākums atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu no OIK saņēmējiem.
Ar LESD* 108. panta 3. punktu ir ieviesta preventīva jauno atbalsta projektu kontrole. Šādi noteiktas prevencijas mērķis ir tāds, ka tiek īstenots tikai saderīgs atbalsts. Lai sasniegtu šo mērķi, atbalsta projekta īstenošana tiek atlikta līdz brīdim, kad šaubas par tā saderību tiek kliedētas ar galīgu Komisijas lēmumu (spriedums, 2013. gada 21. novembris, Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 25. un 26. punkts un tajos minētā judikatūra).
Paziņošanas pienākums ir viens no kontroles sistēmas, kas ar LESD* ieviesta valsts atbalsta jomā, pamatelementiem. Šīs sistēmas ietvaros dalībvalstīm ir pienākums, pirmkārt, paziņot Komisijai par ikvienu pasākumu, ar kuru tiek plānots ieviest vai grozīt atbalstu LESD* 107. panta 1. punkta izpratnē, un, otrkārt, neīstenot šādu pasākumu saskaņā ar LESD* 108. panta 3. punktu tikmēr, kamēr minētā iestāde nav pieņēmusi galīgo lēmumu par minēto pasākumu (spriedums, 2016. gada 21. jūlijs, Dilly’s Wellnesshotel, C-493/14, EU:C:2016:577, 31. un 32. punkts un tajos minētā judikatūra).
Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka LESD* 108. panta 3. punkta pēdējā teikumā paredzētajam aizliegumam īstenot atbalsta projektus ir tieša iedarbība un ka šajā tiesību normā paredzētā īstenošanas aizlieguma tūlītēja piemērojamība attiecas uz ikvienu atbalstu, kas ir īstenots bez paziņošanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 21. novembris, Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 29. Punkts un tajā minētā judikatūra).
Tiesa no tā ir secinājusi, ka valstu tiesām ir jānodrošina, lai atbilstoši to valsts tiesībām tiktu izdarīti visi no LESD* 108. panta 3. punkta pēdējā teikuma pārkāpuma izrietošie secinājumi gan saistībā ar izpildes aktu spēkā esamību, gan saistībā ar tāda finanšu atbalsta atgūšanu, kas ir piešķirts, pārkāpjot šo tiesību normu, līdz ar to valstu tiesu uzdevums ir veikt pasākumus, ar kuriem var tikt novērsts atbalsta īstenošanas prettiesiskums, lai atbalsta saņēmējs vairs nevarētu ar to brīvi rīkoties atlikušajā laikā līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. Gada 21. novembris, Deutsche Lufthansa, C-284/12, EU:C:2013:755, 30. un 31. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
Visas Savienības tiesību normas, kas atbilst nosacījumiem, kuri tiek prasīti tiešas iedarbības esamībai, ir saistošas visām dalībvalstu iestādēm, proti, ne tikai valstu tiesām, bet arī visām administratīvajām iestādēm, ieskaitot decentralizētās iestādes, un šīmiestādēm ir pienākums tās piemērot (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. Gada24. maijs, Amia, C-97/11, EU:C:2012:306, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan valsts administratīvajām, gan tiesu iestādēm, kam savas attiecīgās kompetences ietvaros ir jāpiemēro Savienības tiesību normas, ir pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu iedarbību (spriedums, 2017. Gada 14. septembris, The Trustees of the BT Pension Scheme, C-628/15, EU:C:2017:687, 54. Punkts un tajā minētā judikatūra).
LESD* 108. panta 3. punktā valstu iestādēm ir noteikts pienākums pašām pēc savas iniciatīvas atgūt atbalstu, ko tās ir piešķīrušas, tostarp kļūdaini piemērojot Regulu Nr. 800/2008 (spriedums, 2019.gada 5.marts, Eesti Pagar, C-349/17, ECLI:EU:C:2019:172, 94.punkts).
No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar LESD 108. pantu veiktās valsts atbalsta kontroles obligāto raksturu, pirmkārt, uzņēmumiem, kuri saņem atbalstu, principā tiesiskā paļāvība par to, ka atbalsts ir likumīgs, varētu būt tikai tad, ja atbalsts tiek piešķirts, ievērojot šajā pantā noteikto procedūru, un, otrkārt, rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, par to iepriekš nepaziņojot Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējam tajā laikā nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība par atbalsta piešķiršanas likumību (spriedumi, 2005. gada 15. decembris, Unicredito Italiano, C-148/04, EU:C:2005:774, 104. punkts, un 2015. gada 19. marts, OTP Bank, C-672/13, EU:C:2015:185, 77. punkts).
Lai gan Komisijas pienākums ir izvērtēt plānotā atbalsta saderību ar kopējo tirgu, pat gadījumā, kad dalībvalsts neievēro aizliegumu īstenot atbalsta pasākumus, valsts tiesām līdz Komisijas galīga lēmuma pieņemšanai ir jāaizsargā indivīdu tiesības gadījumā, ja valsts iestādes neievēro EKL 88. panta 3. punkta [tagadējā LESD 108.panta 3.punkta] aizliegumu (1991. gada 21. novembra spriedums lietā C-354/90 Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires et Syndicat national des négociants et transformateurs de saumon, saukta par “FNCE”, Recueil, I-5505. lpp., 14. punkts).
Tām ir jāaizsargā personas, kuras skar konkurences izkropļojums, ko izraisījusi nelikumīga atbalsta piešķiršana (šajā sakarā skat. 2006. gada 5. oktobra spriedumu lietā C-368/04 Transalpine Ölleitung in Österreich u.c., Krājums, I-9957. lpp., 46. punkts).
Komisijas galīgs lēmums a posteriori nepadara par likumīgiem tādus īstenošanas aktus, kas nebija spēkā tādēļ, ka tie ir pieņemti, neievērojot šajā pantā noteikto aizliegumu. Citāda interpretācija veicinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro EKL 88. panta 3. Punkta [tagadējā LESD 108.panta 3.punkta] pēdējo teikumu, un tas zaudētu lietderīgo iedarbību (iepriekš minētais spriedums lietā FNCE, 16. punkts).”
1 https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_neka-personiga_-oik-sanemeju-vidu-lieli-_vienotibas_-un-zzs-ziedotaji-14186647
2 https://old2017.db.lv/viedokli/eksperti/vienota-tumbocka-oik-mafija-477072
3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2019-zurnals-oik-biznesmeni-partijam-ziedojusi-13-miljonus-eiro.a323804/?hl=en-US
