Iesaka daļu no naudas veltīt arī aerācijai
Par situāciju kopumā “Dzirksteli” informēja Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
“Ezerus apsaimnieko gan pašvaldības, gan privātie apsaimniekotāji. Aktīvākie, protams, ir privātie. Labs piemērs ir Ruckas ezers Cēsu novadā, kur ir salikti aeratori, un, pēc viņu vārdiem, tas notiek jau kopš rudens perioda. Privātie īpašnieki ir ieinteresēti zivju saglabāšanā, jo daudzās ūdenstilpēs notiek licencētā makšķerēšana. Ar Zivju fonda atbalstu tur tiek papildināti zivju krājumi, un tas ir viņu interesēs. Man nav informācijas, ka kaut kas tāds notiktu ezeros, kurus apsaimnieko pašvaldības,” saka E.Šmite.
Viņa gan uzskata, ja šādos pašvaldības ezeros notiek licencētā makšķerēšana, tad viens no risinājumiem varētu būt daļu no iekasētās naudas veltīt arī aerācijas ierīkošanai.
“Šis process ir samērā dārgs, un labākajā gadījumā kāds izkaļ āliņģus. Zivju slāpšana ir dabīgs process, un diemžēl tas notiek. Arī šogad. Nupat saņēmām informāciju, ka Alūksnes novada Mārkalnes un Jaunlaicenes pagastos divos ezeros jau ir konstatēta zivju slāpšana. Lielākais risks, protams, ir sniega sablīvējums, un, iestājoties siltākam laikam, sākas procesi, kas vēl vairāk ietekmē skābekļa daudzumu ūdenī. Ir vairākas iestādes, kas ir saistītas ar zivju uzraudzību un pētniecības darbiem, bet katrai ir sava funkcija, un apsaimniekotājs vienalga ir pašvaldība."
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
