Lai gan pagājušajā svētdienā pūta pamatīgs vējš, Nākotnes ielā, Gulbenē, pie bijušā lokatora kalna pulcējās bērni, viņu vecāki un atbalstītāji, lai piedalītos pasākumā “Šļūciens ar bānīti”. Savu prasmi braucienā no kalna rādīja 12 bērni un žūrijas komisija.
Pasākumu organizēja Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” un Gulbenes novada Sporta pārvalde. Tāpat kā tikko notikušajās olimpiskajās spēlēs braucieni no kalna tika vērtēti pēc vairākiem kritērijiem: pēc brauciena attāluma, braucēja atraktivitātes un braucamrīka noformējuma. Vietas netika dalītas, un balvas saņēma visi. Īpaši tika uzteikti un speciālas balvas saņēma trīs dalībnieki: Ārons Usins, Rinalds Brūniņš un Everts Timofejevs, kuri kopā ar saviem vecākiem bija parūpējušies par sava braucamrīka noformējumu.
Rinalda mamma Evita “Dzirkstelei” skaidroja, ka vēlmi piedalīties braucienā izteica pats Rinalds.
“Par šo iespēju bērnus bija informējusi klases audzinātāja, un, tā kā viņš man ir liels inženieris kopš lego laikiem, tad tā būvniecība viņu aizrauj. Viņš pats internetā sameklēja, kāda tā bānīša lokomotīve izskatās, kādā krāsā riteņi, un pat savai konstrukcijai skices zīmēja. Mums ar tēti atlika piemeklēt atbilstošas kartona kastes un piedalīties būvniecībā. Viņi jau dabas mācībā tieši par to mācās, kas un no kādiem materiāliem ir būvējams, un vieglākais jau laikam bija kartons. Vienīgi nebijām ieplānojoši spēcīgo vēju, un kalna galā Rinaldu ar visu konstrukciju gāza apkārt. Tāpēc viņš nobrauca tikai ar tā sacīt ritošo daļu, bet tētis Arvis braucienu atkārtoja ar visu virsbūvi, taču arī viņu pūta malā un īsti taisni nobraukt nevarēja. Tas nekas, šī tikai pirmā reize, un vēl jau būs laiks atkārtot,” sacīja Evita.
Everta tētis Sergejs dēla lokomotīvi bija veidojis pēc sivēntiņa Naf-Nafa principa. Šoreiz gan ne no ķieģeļiem, bet pamatīgas koka konstrukcijas.
“Mēs kā ieraudzījām šo piedāvājumu, tā sapratām, ka mums nav variantu. Evertam ir liela interese par vilcieniem, un tas viņu tiešām aizrauj. Vasaras laikā mēs esam bieži viesi Gulbenes dzelzceļa stacijā un braukājam ar bānīti. Grūtākais bija saprast, no kā to visu taisīt. Tā sanāca, ka pieejamākais materiāls bija koka dēlīši Everta vectēva šķūnī, un darbs sākās. Laikam jau pats arī aizrāvos, bet dēls vienmēr nāca talkā. Taisīja riteņus no putuplasta, mēģināja skrūvēt kādu skrūvi un nodarbojās ar krāsošanas darbiem. Mūsu lokomotīve tapa pa tādām trim kārtīgām pēcpusdienām ar visu kūpošo skursteni, kurš jau pirms brauciena tika izmēģināts. Ja jau bērnam ir aizraušanās ar vilcieniem, tad tā laika nav žēl,” sacīja Sergejs.
Izklaides pasākuma organizatori bilda, ka tagad priekšā vesels gads, lai konstruētu braucamrīkus nākamajai sezonai, jo šo pasākumu plānots turpināt arī nākamajā ziemā.
