Atsevišķos gadījumos pacientiem gada laikā atprečoti vairāk nekā 100, bet vienā gadījumā pat vairāk nekā 200 medikamentu “Ozempic” un “Rybelsus” iepakojumi, tādēļ sāktas pārbaudes un plānots ieviest papildu kontroles mehānismus, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji.
Šīs zāles lieto diabēta un aptaukošanās ārstēšanai. Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija norādījusi, ka pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc noteiktiem recepšu medikamentiem, arī 2. tipa diabēta ārstēšanai paredzētā “Ozempic”, kas ieguvis svara samazināšanas “brīnumlīdzekļa” reputāciju.
NVD prezentētie dati liecina, ka 2024. gadā pacientu skaits, kuriem gada laikā atprečoti vairāk nekā 20 “Ozempic” iepakojumi, bija 180, bet 2025. gadā – 203. Pieaudzis arī unikālo ārstu skaits, kas šos medikamentus izrakstījuši, arī ģimenes ārstu skaits.
Atprečoto iepakojumu kopskaits pieaudzis no 4283 iepakojumiem 2024. gadā līdz 5692 iepakojumiem 2025. gadā. Attiecīgi valsts kompensētā summa palielinājusies no 352 894 eiro 2024. gadā līdz 433 019 eiro 2025. gadā.
Vidējais iepakojumu skaits uz pacientu audzis no 19,2 līdz 28,6, savukārt atsevišķos gadījumos tas sasniedzis 99 iepakojumus 2024. gadā un pat 210 iepakojumus 2025. gadā vienam pacientam.
Atsevišķi sēdē izcēla divas ģimenes ārstu prakses ar lielākajām valsts izmaksām un lielāko iepakojumu skaitu uz vienu pacientu. Vienā gadījumā pacientam izrakstītas 98 receptes un atprečoti 309 iepakojumi, bet citā kopējais iepakojumu skaits pārsniedzis 200.
Par šiem gadījumiem sāktas pārbaudes, un NVD plāno ieviest loģiskās pārbaudes informācijas sistēmās, lai nepieļautu nepamatotu medikamentu daudzumu izrakstīšanu.
Daļā šo gadījumu paralēli ģimenes ārstam receptes izrakstījis arī endokrinologs – piemēram, atsevišķiem pacientiem sešas receptes izrakstījis endokrinologs, bet trīs – ģimenes ārsts, savukārt citos gadījumos visas receptes bijušas ģimenes ārsta izrakstītas.
Sēdē izskanēja priekšlikums nodrošināt ciešāku kompensācijas sistēmas, recepšu un pacientu reģistru sasaisti, lai izrakstītais medikamentu apjoms būtu atbilstošs reģistrētajiem pacientu datiem un klīniskajiem rādītājiem.
Tāpat sēdē tika skatīta diabēta pacientu aprūpes pieejamība kopumā. Latvijas Diabēta asociācijas prezidente Gunta Freimane uzsvēra, ka Latvija 1. tipa diabēta pacientu ārstēšanā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm atpaliek par desmit līdz 25 gadiem, jo valsts nekompensē nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas un insulīna sūkņu terapiju.
Freimane akcentēja, ka bez mūsdienīgām tehnoloģijām pieaug smagu komplikāciju risks – nieru mazspēja, redzes zudums, amputācijas un priekšlaicīga mirstība. Pēc asociācijas aplēsēm, bez smagām komplikācijām nodzīvoto gadu skaits 1. tipa pacientiem Latvijā ir par 31 gadu mazāks nekā cilvēkiem bez šīs diagnozes.
Arī Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Una Gailiša aicināja nodrošināt 1. tipa pacientiem nepārtrauktas glikozes kontroles ierīces un insulīna sūkņus, kā arī palielināt endokrinologa konsultācijas tarifu, jo patlaban valsts apmaksātā epizode ir 17,57 eiro, savukārt vidējā maksa privātajā sektorā sasniedz 80 eiro.
NVD pārstāvji sēdē norādīja, ka no 2020. līdz 2025. gadam valsts kompensētā summa diagnožu grupā “Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības” pieaugusi par 65 %, bet unikālo pacientu skaits – par 20 %.
Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja pilotprojekta veidā pakāpeniski sākt glikozes sensoru un insulīna sūkņu nodrošināšanu 1. tipa diabēta pacientiem, norādot, ka par šo tematu bez izmaiņām tiek diskutēts jau trīs gadus.
Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa skaidroja, ka sensoriālās glikozes monitorēšanas paplašināšanai sākotnēji būtu nepieciešami vismaz 17 miljoni eiro gadā un ka atbalsts jau sākts ierobežotā apjomā, primāri nodrošinot sensorus grūtniecēm, ar mērķi to pakāpeniski paplašināt.
Āboliņa uzsvēra, ka VM ir sadzirdējusi pacientu organizāciju argumentus, taču būtisks ir finanšu aspekts un budžeta iespējas.
Sēdē tika aktualizēta arī speciālistu pieejamība un garās rindas, tostarp uz diabētiskās pēdas kabinetiem, kur vidējais gaidīšanas laiks sasniedz vairāk nekā divus mēnešus. Nozares pārstāvji aicināja uzlabot pacientu ceļu un pārskatīt izrakstīšanas nosacījumus jaunākās paaudzes medikamentiem.
Līdztekus sēdē apsprieda arī iespēju pagarināt zāļu izrakstīšanas periodu. VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informēja, ka izstrādāts risinājums, kas ļautu ārstiem izrakstīt medikamentus līdz sešu mēnešu patēriņam, vienlaikus paredzot mehānismu, kas ļautu zāles izsniegt pa daļām, piemēram, trīs mēnešu apjomā, lai nodrošinātu gan ārstēšanas nepārtrauktību, gan kontroli pār izsniegto medikamentu daudzumu.
Komisija vienojās, ka līdz jūnijam VM un nozares pārstāvjiem jāizstrādā skaidri kritēriji pacientu grupām, kurām prioritāri nodrošināt glikozes sensorus un insulīna sūkņus, kā arī jāiesniedz aprēķini par kopējām izmaksām.
Diabēta biedrība 19. martā pie Saeimas ēkas organizēs protestu, prasot valstij kompensēt 1. tipa diabēta pacientiem nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus, aģentūru LETA informēja protesta organizatori.
Paredzēts, ka protests noritēs no plkst. 8.30 līdz 11.30. Biedrībā norāda, ka, neraugoties uz to, ka Latvijā ir atzīta nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensoru un insulīna sūkņu klīniskā efektivitāte 1. tipa diabēta ārstēšanā, Latvijā lielākā daļa pacientu joprojām netiek iekļauta valsts kompensācijas sistēmā.
Latvija šobrīd ir vienīgā valsts ES, kurā nav valsts apmaksāti sensori pieaugušajiem.
Pirmā tipa diabēts ir insulīna atkarīgais diabēts, un tas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot insulīnu pietiekami.
