“Vizma Belševica savā laikā ir rakstījusi tā: “Mazs osis aug un grib par lielu koku kļūt. Ai, Latvija, par tavu zelta koku kļūt.” Diemžēl vētra mūsu zelta kokam – barona osim bija liktenīga. Viens no tā zariem krita. Osis bija 300 gadus vecs. Kādā 2011. gada dienā Purmsātu muižas durvis vēra pēdējo baronu Ungernu-Šternbergu mazmazmeita Florence Belbi no Austrālijas. Kopš 2011. gada kundze katru savas dzīves vasaru pavadīja Latvijā, arī Purmsātos. Arī savu pēdējo dzīves vasaru. 2018. gadā viņa bija ciemos šeit pie mums Purmsātos. Kāpēc es ar to iesāku? Jo tieši oša stāsts ir saistīts ar viņu. 2013. gadā Priekules novada pašvaldība, apsekojot osi, kurš jau bija nokaltis, milzīgs, blakus skolai, teica: cērtam nost, zāģējam nost – bīstams! Man kļuva žēl – 300 gadu kokam, vēstures liecinieks, zelta koks! Ņēmu telefonu un zvanīju uz Austrāliju Florencei: vai tu gribi kļūt par kāda koka krustmāti? “Labi, bet kas man jādara?” Es sacīju: divas lietas. Jānosponsorē eko jumtiņš un jāizdomā, kam tu viņu vēlies veltīt. Florence sacīja: nav problēmu. Mūsu skolas galdniecības skolotājs ar profesionālās ievirzes audzēkņiem uztaisīja eko šindeļu jumtiņu, un mēs pasūtījām plāksnīti, kam tad šis koks ir veltīts. Florence izvēlējās to veltīt savam vecamtēvam baronam Paulam Ādolfam Leonardam fon Ungernam-Šternbergam, kurš būtu bijis nākamais muižas mantinieks, ja nebūtu 1918.-1920. gada notikumu."
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
