Komanda “Gulbenes Buki/BJSS” ir pirmā Kauņas Tehnoloģiju Universitātes (KTU) Lietuvas-Latvijas Reģionālā kausa ieguvēja. Fināla spēle par pirmo vietu notika pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, kur “Gulbenes Buki” tikās ar “Viļņas rajona BK” un izcīnīja uzvaru ar rezultātu 100:87.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka šim turnīram no Latvijas bija pieteikušās 12 komandas. No Latvijas pēc spēka otrās līgas jeb Nacionālās basketbola līgas sacentās arī “Gulbenes Buki/BJSS”. Lietuvu pārstāvēja 20 Reģionālās līgas jeb pēc spēka trešās līgas komandas.
Ar lietuviešiem nedrīkst atslābt
“Gulbenes Buku” galvenais treneris Raimonds Gabrāns “Dzirkstelei” stāsta, ka spēle par 1. vietu nebija viegla.
“Pretinieku komanda bija gatavojusies. Laba uzbrukuma komanda. Aizsardzībā abas komandas noteikti varēja nospēlēt labāk. Uzbrukums dominēja šajā spēlē. Nervoza spēle. Iesākām ne pārāk pārliecinoši. Atļāvām gūt vieglus punktus. Bija nesaprašanās. Lēnām spēli izlīdzinājām, un līdz pašām beigām bija punkts punktā, un pašās beigās noturējām tādu drošāku pārsvaru. Grūta spēle kā jau fināls. Spriedze dod nervozitāti, bet spēlētāji – malači, līdz galam izturēja, un uzvarējām turnīru,” stāsta R.Gabrāns.
Par vērtīgāko gūto pieredzi, tiekoties spēles laukumā ar lietuviešiem, viņš saka: “Citi pretinieki, cits spēles stils. Mazliet smagnējāks. Tiesneši atļauj fiziskāku basketbolu. Ir vairāk kontakta. Tas noteikti nāks par labu “play-off”. Lietuvieši cīnās līdz pašām beigām. Tas bija galvenais – cīņas spars. Ar viņiem nekad nevar atslābt. Tiklīdz mazliet atslābām, varējām dabūt punktus mīnusā. Vērtīga pieredze gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.”
Rezultatīvākie “Gulbenes Buku” spēlētāji finālspēlē: Jānis Engers – 25 punkti un 9 izcīnītas atlēkušās bumbas, Kristers Ķikusts – 22 punkti, Ralfs Aleksandrovs – 21 punkts, Edgars Kaufmanis – 15 punkti.
Nospēlējām vienoti
Jānis Engers “Dzirkstelei” saka, ka viens no faktoriem, kas ļāva rādīt stabilu sniegumu visa turnīra garumā, bija tas, ka jau no paša turnīra sākuma komanda spējusi izcīnīt pietiekamu punktu pārsvaru, lai iegūtu mājas spēles priekšrocības nākamajās spēlēs un iespēju spēlēt savu līdzjutēju priekšā.
“Tas komandai vienmēr dod papildu enerģiju. To pierādīja arī pirmā spēle Lietuvā, kur nācās piekāpties “Pakrojas” komandai – izbraukumā spēlēt vienmēr ir grūtāk. Ne mazāk nozīmīgs faktors bija tas, ka treneris uz katru spēli bija veicis ļoti labu pretinieku analīzi un spēja mums iedot konkrētu informāciju par pretinieku spēles stilu – uz kuriem spēlētājiem mums ir jākoncentrējas aizsardzībā un kas ir viņu vājās vietas, ko varam izmantot uzbrukumā. Tas bija īpaši nozīmīgi, jo spēlējām pret komandām un spēlētājiem, kurus pirms tam nebijām redzējuši un pret kuriem nebijām spēlējuši. Finālspēlē liela nozīme bija tam, ka komandas vadība nodrošināja iespēju uz Kauņu doties jau dienu iepriekš. Ceļš ir tāls, un tas, ka pēc garā brauciena varējām atpūsties un fiziski sagatavoties mačam, un nebija uzreiz no autobusa jādodas laukumā, noteikti palīdzēja.
Runājot par pašu spēli, lai gan nebijām pilnā sastāvā, nospēlējām vienoti – kā komanda. Gan spēlētāji laukumā, gan uz soliņa atbalstīja viens otru, tas palīdzēja noturēt stabilu sniegumu visas spēles garumā. Grūtos brīžos vienmēr atradās kāds spēlētājs, kurš spēja uzņemties iniciatīvu un realizēt sarežģītus metienus, tas ļāva noturēt pārsvaru līdz pat spēles beigām,” saka J.Engers.
